Kuram gan radās ideja visu zemeslodi attēlot grozāmā globusā?

Ideju par to, ka Zeme varētu būt apaļa, pirmais izteicis matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris un izgudrotājs Pitagors 6. gs. p.m.ē. Bet priekšstatu par sfērisku jeb lodveida Zemes formu nostiprināja hellēnisma astronomija 3. gs. p.m.ē. Šajā laikā radās trīsdimensiju pasaules modelis — bumba ar asi pa vidu, ap kuru šī bumba varēja griezties.
Tomēr ilgus gadu simtus ļaudis domāja, ka pasaule ir plakana, tāpēc pārsteidzošais viedoklis par apaļo Zemi izplatījās pakāpeniski, līdz Ferdinanda Magelāna 1519. gadā sāktās ekspedīcijas to apstiprināja praktiski, apbraucot Zemei apkārt.
Par pirmo zināmo globusa konstruktoru tiek dēvēts filozofs Kratēts no Mallas (mūsdienu Turcijas), kurš to radīja 2. gs. p.m.ē. Savukārt senāko līdz mūsdienām “izdzīvojušo” globusu uztaisīja vācu ģeogrāfs Martins Behaims 1492. gadā, kas savu konstrukciju nodēvēja par Zemes ābolu.