Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu jeb senebreju Pasā svētkiem. Jūdu tauta katra jaunā
gada pirmā mēneša 14. dienas pievakarē sapulcējas, lai atzīmētu savu atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības ap 1020. gadu p.m.ē.

Interesanti, ka gads jūdiem sākas nevis 1. janvārī, bet pavasara ekvinokcijai jeb saulgriežiem tuvākajā jauna Mēness
fāzē, kad tas vispār nav redzams. Tas tāpēc, ka senāk cilvēki lietoja Mēness kalendāru un laiku noteica pēc Mēness fāzēm. Naksnīgajās debesīs taču viegli saskatāms, vai Mēness ir jauns, augošs, pilns vai dilstošs.

Jēzus apcietināšana

Arī Dieva dēls Jēzus Kristus kopā ar saviem mācekļiem gatavojās svinēt Pasā svētkus. Tikmēr augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja veidu, kā Jēzu ar viltu apcietināt un nonāvēt, jo viņi neticēja, ka viņš ir Dieva dēls. Māceklis Jūda aizgāja pie viņiem un par 30 sudraba naudas gabaliem apsolīja Jēzu nodot. Pasā svētku vakarā Jūda atnāca pie Jēzus kopā ar augstajiem priesteriem un nodeva viņu gūstā. Priesteri pieprasīja Jēzu piesist krustā. Nākamās dienas vakarā ar tautas atbalstu tas tika izdarīts. Kad Jēzus bija nomiris, viņu ietina audeklā, nolika klintī izcirstā kapā un aizvēla tam priekšā akmeni.

Kristus augšāmcelšanās

Ceturtajā dienā pēc Jēzus nāves sievietes devās pie viņa kapa un ieraudzīja, ka akmens ir novelts un kaps ir tukšs. Eņģelis tām pavēstīja, ka Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem. Sievietes steidzās priecīgo vēsti aiznest uz pilsētu un ceļā satika Jēzu Kristu dzīvu.

Lieldienu laiks

Pirmie kristieši dienu, kurā Kristu pēc nāves satika atkal dzīvu, sāka atzīmēt katru nedēļu un nosauca par Tā Kunga dienu. Tikai nedaudz vēlāk Tā Kunga dienas svinības savienoja ar Pasā svētku laiku. 325. gadā Nīkajas koncilā atteicās no likuma, ka Kristus augšāmcelšanās svinama vienlaikus ar Pasā svētkiem. Garīdznieki nolēma, ka tā jāsvin pirmajā svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās, kad aizvadīta pirmā astronomiskā pavasara diena.