Mēnessērdzība senāk tika uzskatīta par nopietnu slimību vai kāda pārdabiska spēka ietekmi. Mūsdienās ir pierādīts, ka mēnessērdzību izraisa slimības vai nervu sistēmas traucējumi.

Īpatnēji apziņas traucējumi

Mēnessērdzība ir tad, ja miegā tu veic dažādas automātiskas un ierastas darbības, piemēram, staigā, virini ledusskapja durvis, apģērbies. Daži darbojas pat ar atvērtām acīm. No rīta šīs nakts aktivitātes parasti neatceras vai atminas ļoti miglaini. Tas ir tāpēc, ka tas bijis neapzināti un mēnessērdzīgā cilvēka apziņa atrodas dziļā miega stadijā. Šajā laikā smadzenes ir gluži kā izslēgtas un atpūšas, tomēr nervu sistēma turpina darbināt ķermeni un dažos gadījumos pat atveidot sapņos redzēto.

Attīstās nervu sistēma

Visbiežāk mēnessērdzību novēro bērniem, jo tad nervu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies. Turklāt to var pastiprināt kāds apspiests kreņķis vai uztraukums. Bērnības mēnessērdzība ar laiku pāries, kad pilnībā būs attīstījusies nervu sistēma. Pastāv uzskats, ka mēnessērdzība var radīt problēmas nākotnē, tomēr vairākums ārstu apgalvo, ka visbiežāk bērnības mēnessērdzība nenodara kaitējumu nervu sistēmai.

Par mēnessērdzību ir daudz dažādu mītu, piemēram, ka mēnessērdzīgo nedrīkst saukt vārdā vai modināt. Taču šāds apgalvojums ir aplams – mēnessērdzīgais ir uzmanīgi jāpamodina un jānogādā atpakaļ gultā. Pamodināšana viņam
nekaitēs, taču staigāšana miegā gan var būt bīstama un beigties ar traumu.

Mēnessērdzības epizodes parasti sākas aptuveni 2 stundas pēc iemigšanas un ilgst no 30 sekundēm līdz pat pusstundai.