Pavisam īsi – tas ir cilvēces radītājs un auglības dievība rapanujiešu mitoloģijā. Tomēr izrādās, ka Makemake mūsdienās dzīvo ne tikai mītos un leģendās, bet arī Saules sistēmas nomalē, vairākus miljardus kilometru no Zemes.

Lieldienu zaķis

Mazo planētu Makemaki atklāja astronomu komanda Maikla Brauna vadībā 2005. gada 31. martā neilgi pēc Lieldienām.
To pat dēvēja par “Lieldienu zaķi”, pirms tā bija oficiāli apstiprināta un katalogos ierakstīta kā “2005 FY9”. Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem Koipera joslas objektu nosaukumiem jābūt saistītiem ar radīšanas
dievībām. Tā kā mazā planēta bija atklāta neilgi pēc Lieldienām, tā tika nodēvēta Lieldienu salas iedzīvotāju rapanujiešu
radīšanas dievības Makemakes vārdā.

Riņķo pa elipsi

Makemake ir gandrīz tikpat spoža kā Plutons. Objekta diametrs ir aptuveni 1400 kilometru, un tā orbīta ap Sauli
ir elipsveida. Tālākajā punktā tā atrodas 52 reizes tālāk no Saules nekā Zeme, tuvākajā – 38 reizes tālāk. Tālāko punktu
mazā planēta sasniegs 2033. gadā un pēc tam atkal tur atgriezīsies pēc 310 gadiem – tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams,
lai Makemake vienreiz apriņķotu ap Sauli. Nav nekāds brīnums, ka vidējā temperatūra uz Makemakes virsmas ir -243,2 ºC. Mazās planētas virsmu, visticamāk, klāj metāna, etāna un slāpekļa ledus. Iespējams, temperatūra nedaudz svārstās 7,7 Zemes stundas garās diennakts laikā. Teorētiskie aprēķini liecina, ka laikā, kad Makemake atrodas tuvāk Saulei, uz tās varētu izveidoties pat vāja atmosfēra.

Vēl jāpēta

Šķiet, ka Makemake, visticamāk, ir līdzīga Plutonam, taču, lai ieraudzītu mazās planētas virsmu, būtu nepieciešams turp nosūtīt zondi. Zinātniekiem, kas iesaistītos šīs misijas tapšanā un realizēšanā, tas būtu mūža projekts, jo kosmiskais aparāts līdz Makemakei lidotu aptuveni 16 gadus. Kas zina, varbūt tieši tu būsi viens no šiem zinātniekiem un inženieriem, kas pirmais ieraudzīs rapanujiešu dievības fotoattēlus no Saules sistēmas nomales.