Par mākslīgo pavadoni jeb satelītu dēvē cilvēka radītu objektu, kurš riņķo ap Zemi vai kādu citu Saules sistēmas objektu. Mūsdienās ap Zemi riņķo tūkstošiem satelītu. Tie sastopami arī pie citām Saules sistēmas planētām — Merkura, Veneras, Marsa u.c.

Gravitācija

Viens no svarīgākajiem spēkiem Visumā ir gravitācija. Masīviem objektiem tā ir spēcīgāka nekā vājākiem, piemēram,
Zemes gravitācija ir spēcīgāka nekā Mēness. Šis pats spēks iedarbojas arī uz mākslīgajiem pavadoņiem, bet kādēļ tie vēl nav nokrituši?

Iedomājies, ka tu met bumbiņu. Tā nolidos nelielu gabalu un nokritīs zemē. Ja bumbiņu izšautu ar lielgabalu, tā aizlidotu ļoti tālu. Tātad, jo ar lielāku spēku iedarbojamies uz bumbiņu, jo ātrāk un tālāk tā spēj aizlidot. Pie noteikta ātruma tā jau spēs ne tikai nolidot taisnu gabalu, bet apriņķot apkārt Zemei un nokrist vietā, no kurienes tā izlidoja, vai pat sākt riņķot ap Zemi. Gravitācijas spēks liek bumbiņai krist uz Zemi, vienlaikus to paātrinot. Bumbiņa krīt, bet tās ātrums ir tik liels, ka tā visu laiku aizkrīt garām Zemei. “Lidošana ir nepārtraukta krišana, nesasniedzot virsmu,” savulaik ir teicis rakstnieks Duglass Adamss. Tieši tāpat Zemes orbītā “krīt un nenokrīt” satelīti. Ja kādu iemeslu dēļ to ātrums samazinās tik daudz, ka tie vairs nepaspēj aizkrist garām Zemei, tad tie galarezultātā nokrīt uz tās.

Pirmais mākslīgais pavadonis

Tas tika palaists 1957. gadā. Tagad kosmosā riņķo jau vairāk nekā 20 000 objektu, kuri ir lielāki par 10 cm, bet mazāku
objektu skaits mērāms miljonos. Strādājošo satelītu skaits nepārsniedz 3000. “Tāda miskaste!” tu teiksi, un tā ir pilnīga
taisnība. Nedaudz vairāk kā 50 gados esam piemēslojuši tuvējo kosmosu. Daļa palaisto objektu jau ir nokritusi atpakaļ
uz Zemes, bet daļa milzīgā ātrumā turpina riņķot apkārt mūsu planētai.

Atlūzas apdraud

Katrs no šiem objektiem rada draudus gan strādājošajiem satelītiem, gan cilvēkiem Starptautiskajā kosmiskajā
stacijā. Tā 2009. gadā notika pirmā divu lielā ātrumā lidojošu satelītu “Iridium 33” un “Kosmos–2251” sadursme aptuveni 800 km augstumā virs Zemes. Acumirklī radās vairāk nekā 2000 atlūzu, kuru izmērs bija lielāks nekā 10 cm, un tās turpina apdraudēt satelītus Zemes orbītā. Tā kā satelīti joprojām tiek nogādāti orbītā, ir ļoti svarīgi atrisināt atkritumu savākšanas jautājumu pēc iespējas ātrāk. Jo vairāk objektu būs kosmosā, jo bīstamāk būs tur uzturēties, un var pienākt diena, kad cilvēki vairs nevarēs aizlidot uz Mēnesi vai Marsu, jo atlūzu mākonis būs pārāk blīvs un tam nevarēs droši izlidot cauri.