Daudzi uzskata, ka uz šo jautājumu nav atbildes, bet paleontologi — zinātnieki, kas pēta seno laiku dzīvniekus un augus, — uzskata, ka pareizā atbilde pastāv. Pirmā bija ola.

Mūsdienu vistas ir vieni no vecākajiem putniem uz pasaules. Vistveidīgie putni radās kainozoja ēras sākumā, kad uzplaukumu piedzīvoja zīdītāji, aizsākot arī cilvēku evolūciju (aptuveni pirms 12—15 miljoniem gadu). Tolaik putnu evolūcija notika milzu soļiem. Vistveidīgie ne tikai mainījās anatomiski, pielāgojās videi, bet arī izplatījās pa visu zemeslodi. Tomēr olas ir “mantojums” no putnu senčiem dinozauriem.
Putnu un dinozauru radnieciskās saites ir pierādītas. Ķīnā ir atrastas pārakmeņojušās 125 miljonus gadu vecas dinozaura — sinornitozaura atliekas. Dinozauram bija ekstremitātes, kas darbojās līdzīgi putnu spārniem. Tomēr tās nebija domātas lidošanai, bet gan līdzsvara noturēšanai. Turpat tika atrastas 120 miljonus gadu vecas trīs veidu dinozauru atliekas. Viens no tiem bija vistas izmērā, pārklāts ar primitīvām diegveida spalvām. Tieši šis dinozaurs bija pārejas forma uz putnu.
Saistība putniem ar dinozauriem nu noskaidrota. Pirms dinozauriem olas bija arī reptiļiem — kotilozauriem, kas dzīvoja pirms 300 miljoniem gadu. Tie arī nodeva spēju veidot olas saviem pēctečiem — dinozauriem un putniem. Tātad vispirms bija ola, tad dinozaurs un visbeidzot — vista.