Uz ilgu laiku atomu uzskatīja par vissīkāko daļiņu uz pasaules, taču vēlāk atklāja, ka tā tomēr nav. Uzzini, no kā sastāv atoms un kur to sastapt!

Pasaules būvmateriāls

Mazliet vairāk nekā pirms 200 gadiem zinātnieki atklāja, ka jebkas uz Zemes (un citām planētām!) ir veidots no atomiem – niecīgām, ar neapbruņotu aci nesaredzamām daļiņām. Tie ir kā mazi ķieģelīši, kas veido visu mūsu pasauli. Tolaik ticēja, ka tā ir pati sīkākā pasaules daļiņa. Vēlāk, kad tehnoloģijas attīstījās, atklāja, ka atomu tomēr var sadalīt vēl sīkāk, – tas sastāv no elektroniem, neitroniem un protoniem, taču neitronus un protonus var sadalīt vēl sīkāk. Savukārt, atomiem saistoties kopā, veidojas molekulas – vielas vismazākās daļiņas, kuram piemīt konkrētās vielas ķīmiskās īpašības.

Atoma uzbūve

Atoms sastāv no kodola un elektronu apvalka. Elektroni veido elektronu mākoni, kas nemitīgi kustas ap atoma kodolu. Tie, gluži kā odu mākonis vasarā ap cilvēku, džinkst ap atoma kodolu. Protoni veido daļu no atoma kodola. Tās ir pozitīvi lādētas daļiņas, kas pievelk negatīvi lādētās elektrona daļiņas gluži kā magnēts. Tāpēc elektroni neaizlido prom no kodola. Neitroni ir daļiņas bez lādiņa. Tie kopā ar protoniem veido atoma kodolu.