Dienā cilvēkiem ir laba redze, tomēr, iestājoties krēslai, tā ievērojami pasliktinās. Lai palīdzētu labāk redzēt tumšā laikā, izgudrotas nakts redzamības ierīces. Uzzini, kā tās strādā!

Militāristiem un glābējiem

Nakts redzamības ierīces tika izgudrotas militāriem mērķiem neilgi pirms Otrā pasaules kara. Tās tika uzstādītas tankiem. Ierīces attīstījās, kļuva mazākas un ērtāk pārvietojamas, un tika plaši izmantotas Vjetnamas kara laikā. Mūsdienās kameras izmanto gan militārajās misijās, gan arī ikdienā, piemēram, pētot nakts dzīvniekus, savukārt glābēji šīs ierīces izmanto meklēšanas operācijās.

Redzēt tumsā

Cilvēka acs spēj uztvert tikai noteikta garuma gaismas viļņus. Redzamā gaisma ir tikai daļa no visiem gaismas viļņu veidiem. Ar neapbruņotu aci mēs, piemēram, neredzam infrasarkano un ultravioleto starojumu, kam ir lielāks un mazāks viļņu garums. Ir divi galvenie veidi, kā darbojas ierīces, lai redzētu naktī. Viens no tiem ir attēlu veidošana, izmantojot infrasarkano jeb siltuma starojumu, ko izstaro cilvēki un apkārtējie objekti. Modernākās šāda veida kameras
spēj noteikt, vai naktī 300 metru attālumā stāv cilvēks, jo tas izstaro vairāk siltuma nekā apkārtējā vide. Siltuma kameras īpaši noderēs, ja valda pilnīga tumsa vai ārā ir migla. Tiesa, ja cilvēks ir apsedzies ar biezu folija segu vai kā citādi bloķē siltumu, kamera tik labi nestrādās.

Zaļais nakts attēls

Otrs veids ir attēla uzlabošana, kad tiek sakoncentrēta un pastiprināta esošā gaisma, lai naktī redzētu skaidrāk. Šādi tiek savākta visa iespējamā gaisma, kas naktī ir pieejama – daļa no tās nav cilvēka acij uzverama. Tad ierīcē šī gaisma tiek daudzkārt pastiprināta, līdz ekrānā ieraugām skaidrāku attēlu. Kad saņemtā informācija pārraidīta tālāk, attēlam pazūd krāsas. Tomēr nakts redzamības ekrāni attēlu parāda zaļu, nevis atstāj melnbaltu. Cilvēku acis ir jutīgākas pret zaļo gaismu, tāpēc attēls ir vieglāk uztverams.