Ja gadu simtus un tūkstošus varētu patīt kā filmu paātrinājumā, tad mēs redzētu, kā veidojas akmeņi. To dzīve ir tik gara, ka dažreiz jāmēra ne tikai tūkstošos, bet pat miljonos un simtos miljonu gadu.

Atnes ledāji

Kad iedomājamies par akmeņiem Latvijā, tad pirmie prātā nāk oļi gar jūras krastu. Kā tad īsti tie šeit nonākuši? Vai tiešām izauguši smiltīs? Nekā! Tos šeit atnesuši ledāji no Skandināvijas kalniem. Pirms apmēram 18 000 gadu tagadējā Latvijas valsts teritorija un viss ap mums vēl bija sasalis, taču pakāpeniski sāka atkust pirmie ledāji. Kušanas rezultātā ledus no ziemeļiem virzījās uz Latvijas pusi, reizē atstumjot arī akmeņus. Līdzīgi – ledāju kustības dēļ – veidojās arī Latvijas augstienes un zemienes. Akmeņus jeb iežus no Skandināvijas uz Latvijas jūrmalu atnesuši no dažādām vietām, tāpēc tie mēdz būt tik atšķirīgi.

Akmeņu veidošanās

Bet kā tad akmeņi nokļūst virszemē? Kopējais iežu veidošanās process ir diezgan sarežģīts. Lai to būtu vieglāk saprast, varam iztēloties lielu, ciklisku apli un par sākuma punktu pieņemt zemes dzīles. Karstajai magmai virzoties no zemes dzīlēm uz augšu, tā atdziest, sāk kristalizēties un pārveidojas par iežiem. Zemes plātņu kustības rezultātā un temperatūras spiediena ietekmē tie tiek izspiesti virspusē, kur veidojas kalni vai vulkānu izvirdumi. Vēja, lietus, ledāja kušanas vai citu apstākļu ietekmē attīstās erozija – cietie ieži sadrūp, sairst. Nogulumi jeb iežu un minerālu mazās, sīkās daļiņas pārvietojas un laika gaitā atkal nogulsnējas ūdens dzelmē vai zemē. Daļiņas pamazām saspiežas, sablīvējas, un veidojas nogulumiezis. Virspusē veidojoties arvien jauniem slāņiem, viss pamazām atkal virzās uz zemes centru. Tur augstas temperatūras un spiediena rezultātā ieži pārkristalizējas un izveidojas metamorfie ieži.