Lai mēs labi justos, spētu pa dienu kārtīgi mācīties un būt aktīvi, bet vakarā – aizmigt saldā miegā, mums ļoti nepieciešama dienas gaisma. Tā nosaka mūsu bioloģisko ritmu, kas organismam ļauj būt možākam no rīta, bet vakarā sajust nogurumu.

Svarīgā dienas gaisma

Galvas smadzenēs esošās sistēmas atbild par cilvēka nomoda un miega ritmu, kā arī emociju regulāciju. Tās nevar pienācīgi darboties, ja nav pietiekami daudz dienas gaismas. Tieši tāpēc valstīs, kur ir garas ziemas un saules gaismu var baudīt īsāku laiku periodu, cilvēki biežāk slimo ar depresiju. Līdzīga situācija būtu, ja cilvēku ieslēgtu telpā, kurā neiespīd dienas gaisma. Sākotnēji cilvēkam vēl būtu laika izjūta, bet pēc vienas vai divām dienām viņam viss sajuktu. Vairs nevarētu saprast – kad rīts, kad vakars, kad diena, kad nakts.

Sāktos halucinācijas

Neredzot dienas gaismu, cilvēka ķermenis nogurtu pat tad, ja būtu pietiekami ilgi gulējis. Pats jocīgākais – nevarētu nemaz saprast, cik daudz ir gulēts. Varbūt ir par maz? Bet varbūt vajag vēl? Patiesībā uzturēšanās pilnīgā tumsā ir ļoti neveselīga un pat bīstama. Ja nebūtu it neviena mākslīgā apgaismojuma, nevienas lampiņas vai svecītes, tad pēc dienas vai divām cilvēkam sāktos halucinācijas. Mākslīgais apgaismojums to aizkavētu. Tieši tāpēc arī skolās jābūt dienas gaismas lampām. Turklāt cilvēks nedrīkst visu dienu pavadīt telpā bez logiem.

Vieglāk pielāgoties

Pat ja tavs organisms būtu pieradis iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, ilgstoši atrodoties slēgtā, tumšā telpā, tas apjuktu. Iespējams, vieglāk šo situāciju būtu izturēt cilvēkam ar neregulāru dienas ritmu. Piemēram, kādam, kurš stādā maiņu darbu un ir pieradis iet gulēt dažādās diennakts stundās.