Okeāni aizņem lielāko mūsu planētas daļu – ap 71% no visas Zemes virsmas. Tie ir tik apjomīgi un dziļi, ka okeānu lielākā daļa vēl nav izpētīta, un, iespējams, tajos mīt vēl neatklāti noslēpumi.

Visus kopā tos dēvē par Pasaules okeānu, kuru veido Klusais, Dienvidu, Indijas, Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāns. Katrs okeāns atdala kontinentus, piemēram, Atlantijas okeāns atdala Ziemeļameriku un Dienvidameriku no Eiropas. Okeānos dzīvo arī lielākā daļa pasaules dzīvnieku, tostarp dažādi vienšūņi un baktērijas. Apmēram 94% no visām dzīvības formām dzīvo ūdenī, no tiem 90% mīt tieši sālsūdenī jeb okeānos. Tas liecina, ka okeāni ir ne tikai lielākā pasaules daļa, bet arī visapdzīvotākā. Interesanti, ka no okeāna ir izpētīti tikai 5% – tas nozīmē, ka zinātnieki daudz labāk pārzina Mēness virsmu nekā mūsu pašu okeānus.

Ziemeļu Ledus okeāns
Vidējais dziļums: 1205 metri

Šis okeāns atrodas aiz arktiskā polārā loka, un tas ir arī mazākais un seklākais. Visa gada garumā apmēram pusi no Ziemeļu Ledus okeāna klāj ledus sega, un tas nozīmē, ka šis okeāns satur mazāku sāls koncentrāciju nekā pārējie. Tāpat šajā okeānā ieplūst vairākas upes, kas tam pienes saldūdeni. Okeānā valdošajos skarbajos apstākļos tomēr dzīvo visai daudz dzīvnieku. Ziemeļu Ledus okeāns ir mājas roņiem, dažādiem vaļiem, zivīm un planktoniem.

Indijas okeāns
Vidējais dziļums: 3741 metrs

Indijas okeāns ir pats karstākais no visiem pieciem okeāniem – tā ūdens virsmas temperatūra vasarās var sasniegt pat 30 °C. Šī okeāna piekrastēs ir attīstījušās pirmās civilizācijas, piemēram, senā Ēģipte un Divupe. Indijas okeāns apskalo Dienvidāziju un atdala Āfriku no Okeānijas. Tas ir bagāts ar koraļļu rifiem – Indijas okeānā ir aptuveni 5000 salu, un lielākajā daļā pie tām vērojami krāsaini koraļļu dārzi. Siltā un tropiskā klimata dēļ okeānā atrodas vairāki vulkāni, kas ir aktīvi arī mūsdienās un nereti izraisa zemestrīces un cunami viļņus.

Klusais okeāns
Vidējais dziļums: 3970 metri

Klusais okeāns ir pats lielākais un dziļākais – tas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas. Milzīgais ūdens atdala Dienvidameriku un Ziemeļameriku no Āzijas un Okeānijas. Te atrodas arī slavenā Marianas dziļvaga, kas ir dziļākā vieta okeānos – tā ir apmēram 11 kilometrus dziļa. Taču Klusajā okeānā atrodas arī augstākā vieta pasaulē – Havaju salās virs okeāna līmeņa slejas milzīgais vulkāns Maunakea, kas ir augstākais okeāna kalns. Maunakea kalns ir augstāks par Everestu – tas ir ap 10 kilometru augsts. Virs okeāna līmeņa gan vērojama tikai kalna smaile, kas sniedzas 4 kilometru augstumā. Okeāns savu nosaukumu ir guvis, pateicoties slavenajam jūrasbraucējam Fernānam Magelānam, kurš ceļojumā to šķērsoja bez starpgadījumiem.

Atlantijas okeāns
Vidējais dziļums: 3646 metri

Šis ir otrs lielākais okeāns, kas aizņem piekto daļu Zemes virsmas. Atlantijas okeāns atdala Eiropu un Āfriku no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. Okeāna nosaukums ir cēlies no grieķu vēsturnieka Hērodota darba “Atlanta jūra” 450. g. p.m.ē., kurā viņš okeānu raksturoja kā “jūru zem Hērakla kolonnām”. Tieši šis okeāns apskalo Eiropas krastus – arī Baltijas jūra ir šī okeāna atzars.

Dienvidu okeāns
Vidējais dziļums: 3270 metri

Dienvidu okeāns apskalo ledus kontinentu Antarktīdu un ir viens no jaunākajiem. Oficiāli to no pārējiem atdalīja tikai 2000. gadā. Pirms tam uzskatīja, ka Antarktīdu sasniedz Indijas, Klusais un Atlantijas okeāns. Tomēr pētījumi liecina, ka ap Antarktīdu kursē no pārējiem okeāniem neatkarīgas okeāniskas straumes, kas arī bija iemesls okeāna nodalīšanai. Līdzīgi kā Ziemeļu Ledus okeānā tur valda skarbi apstākļi – plašu okeāna daļu klāj ledus un ūdens temperatūra variē no -2 līdz 10 °C, turklāt te plosās visspēcīgākās vētras uz Zemes.