Gājēju pārejas, ko dēvē par zebrām, uz ielām sāka krāsot 20. gadsimta vidū. Speciālas pārejas ceļa šķērsošanai gan ir krietni senākas. Turklāt zebras nav vienīgie dzīvnieki, kuru vārdā tās nosauktas.

Akmens pārejas

Pirmās gājēju pārejas ir vismaz 2000 gadu senas. Vecākās zināmās pārejas redzamas Pompejos. Tā ir Senās Romas pilsēta, ko mūsu ēras 79. gadā apraka vulkāna izvirdums. Mūsdienās arheologi pilsētu ir atrakuši, un tajā redzama dzīve pirms dabas katastrofas. Ielas, pa ko brauca rati, klāj akmens bruģis. Tās tika izmantotas arī kā notekas netīrajiem notekūdeņiem. Lai gājēji ielas varētu šķērsot ar tīrām kājām, vairākās vietās tika izveidotas paaugstinātas pārejas no akmeņiem.

Gājēju drošībai

Elektriskie luksofori radās 20. gadsimta sākumā, bet pirmās “zebras” uz ielām tika uzzīmētas 1951. gadā Lielbritānijā, meklējot jaunus veidus, kā palielināt gājēju drošību uz ceļa. Gājēju pārejas sastāv no baltām līnijām, kas uzkrāsotas uz melna fona, speciālām ceļa zīmēm un dažreiz ar mirgojošiem, brīdinošiem dzeltenas krāsas signāliem. Gājēju pārejas par zebrām sāka dēvēt to krāsojuma dēļ. Sākotnēji pārejas Lielbritānijā bija paredzēts krāsot dzeltenā un zilā krāsā, bet nolēma, ka melnā un baltā krāsa ir pamanāmāka.

Pelikānu pārejas

Dažviet pasaulē gājēju pārejas mēdz krāsot ar dzeltenu krāsu. Piemēram, Honkongā šādas pārejas dēvē par tīģeriem, jo arī tīģeru krāsojums ir dzelteni oranžs. Par pelikānu pārejām Lielbritānijā iesauktas tās, pie kurām ir jānospiež poga, lai sagaidītu zaļo signālu. Nosaukums cēlies no frāzes “ar gaismas signālu kontrolēta gājēju pāreja” jeb “PEdestrian LIght CONtrolled Crossing”. Vārdu “pelicon” briti pārveidoja par “pelican” jeb pelikānu. Dažas valstis ir parūpējušās arī par pārejām jātniekiem, ko dēvē par pegasu pārejām. Šādu luksoforu signālā parasti ir attēlots jātnieka siluets. Austrālijā par vombatu pārejām dēvē gājēju pārejas, kas atrodas uz paaugstinājuma.