Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.

Raida un saņem signālu

Radari izmanto dažādu frekvenču jeb viļņa garumu starus. Šādus starus ierīce raida uz transportlīdzekli, tad tie atstarojas un nonāk atpakaļ radarā, kur datorsistēma izrēķina, kāds ir transportlīdzekļa ātrums. Valsts policijas automobiļos ir radari, kas staru raida taisni uz priekšā vai aizmugurē braucošo auto. Ierīces raidītais signāls atstarojas pret auto un nonāk atpakaļ – ja auto nekustas, ierīce saņem tādas pašas frekvences signālu. Taču, ja auto tuvojas, frekvence pieaug. Pēc speciālas formulas radara programmatūra izrēķina, kāds ir auto ātrums. Tad ceļu policisti izvērtē datus – ja pārkāpti noteikumi, auto vadītājs tiek apturēts un sodīts. Taču ir arī tādi radari, kuri pastāvīgi stāv kādā vietā. Arī tie sūta signālus un saņem tos atpakaļ, lai izrēķinātu ātrumu. Šādi radari darbojas automātiski – visus rādījumus un foto vai video pārsūta uz serveri. Tad operators iegūto informāciju šķiro un sūta policijai, kas lemj par turpmāko rīcību. Ja vadītājs pārkāpis ātrumu, tad drīz vien par to saņems ziņu.

Stingri uzrauga

Latvijā darbojas gan radari, kas stāv konkrētās vietās, gan pārnēsājamie, gan policijas automašīnās iebūvētie. Taču, lai tos varētu lietot, jāiegūst sertifikāts. Metroloģijas birojs dod atzinumu, vai tie atbilst visām prasībām. Valsts ir arī izstrādājusi stingrus noteikumus, kas nosaka, ar kādu precizitāti radariem jāstrādā un cik bieži veicamas to pārbaudes.

Izmanto arī citur

Visi radari ātrumu spēj noteikt, pateicoties staram, ko raida un saņem atbildes staru. Taču šie stari var būt dažādi. Piemēram, tie var darboties dažādās frekvencēs vai būt sadalīti mazākos gabaliņos – impulsos. Tāpat radaram var būt plats leņķis, ko izmanto, lai noteiktu blakus joslās braucošo auto ātrumu. Dažreiz radarus apvieno sarežģītākās sistēmās kopā ar citām ierīcēm. Tā var izmērīt, piemēram, ne tikai transportlīdzekļa ātrumu, bet pat noteikt pārvadātās kravas svaru. Interesanti, ka līdzīgus radarus izmanto arī sportā, piemēram, lai noteiktu, ar kādu ātrumu lido tenisa bumbiņa vai cik zibenīgi traucas motorlaiva.