Vai esi dzirdējis pantiņu: “Gliemezīti, gliemezīti, gribam tevi apskatīt. Radziņus nu rādīt sāc un no mājas laukā nāc”? Šādu dzejolīti bērni mēdz skaitīt, kad plaukstā paņem gliemezi, kurš nupat paslēpies savā čaulā. Gliemeža spēja paslēpties čaulā nebūtu iespējama, ja tam būtu kauli.

Zibenīgās paslēpes

Gliemeža spēja paslēpties čaulā nebūtu iespējama, ja tam būtu kauli. Gliemeži, arī gliemenes, astoņkāji, kalmāri u.c., zooloģijā tiek pieskaitīti gliemju tipam. Visiem iepriekš minētajiem dzīvniekiem ir kāda kopīga īpašība – tiem nav ne skeleta, ne citu kaulu. Tieši tāpēc astoņkāja taustekļi ir tik lokani un gliemeži spēj zibenīgi ielīst savā čaulā.

Viena kāja

Gliemezis ir viens no vislēnākajiem dzīvniekiem pasaulē. Tā vidējais pārvietošanās ātrums ir 0,1 km/h. Gliemeža lēnums ir saistāms ar to, ka tam ir tikai viena kāja. Tā ir ķermeņa daļa, kas parasti atrodas ārpus gliemežvāka. Gliemeža kāja ir ļoti muskuļota un pielāgota tam, lai tas spētu nevien turēties, bet arī pārvietoties pa dažādām virsmām. Gliemezis sasprindzina un atslābina kājas muskuļus, tā radot viļņojošu kustību, kas palīdz dzīvnieciņam tikt uz priekšu. Tā kā gliemezim nav vairāku kāju, tas nespēj spert soļus, kas būtiski palielinātu tā ātrumu. Iedomājies, ja arī tu spētu pārvietoties uz priekšu, kustinot tikai pēdu muskuļus. Šādā gadījumā arī tavs pārvietošanās ātrums būtu ievērojami lēnāks, nekā sperot soļus.

Slapjas pēdas

Tu, iespējams, esi ievērojis, ka vietas, kur gliemezis ir pārvietojies, var viegli ieraudzīt, jo uz virsmas paliek slapjas līnijas. Izrādās, tam ir ļoti būtiska nozīme. Gliemezis patērē 40% savas enerģijas, lai ar dziedzeriem saražotu īpašas gļotas, kas padara virsmu, pa kuru gliemezis pārvietojas, slapju un slidenu. Tā gliemezis var bez bēdām pārvietoties arī pa raupjām un nelīdzenām vietām. Gļotas arī palīdz pasargāt mīksto gliemeža pēdu no savainojumiem. Tieši tāpēc gliemezis spēj pārvietoties pat pa naža asmeni.