Kad kļūst siltāks, parkos, mežos un pļavās tūkstošiem augu priecē mūs ar skaistiem ziediem un dzīvīgi zaļo krāsu. Tomēr reizēm neiedomājamies, ka daži no tiem ir indīgi. Dabā nekas nenotiek tāpat vien. Arī tam, ka augi satur indīgas vielas, ir sava nozīme. Tā augi aizsargājas no slimībām un dzīvnieku, arī cilvēku uzbrukumiem. Lai nesaindētos, ir svarīgi zināt, kuriem augiem labāk mest līkumu. Latvijā ir sastopams ap 100 indīgo savvaļas augu sugu.

Parastā kreimene

Maijā un jūnijā mežmalās un parkos ir zied smaržīgās maijpuķītes jeb parastās kreimenes. Daudziem patīk to izteiktā smarža un baltie, trauslie ziediņi, tāpēc tie tiek likti vāzēs un arī dāvāti citiem. Tomēr ar maijpuķītēm ir jābūt uzmanīgam, jo to sula ir indīga. Vienmēr nomazgā rokas pēc maijpuķīšu plūkšanas!

Indīgais velnarutks

Visbīstamākais augs Latvijā ir indīgais velnarutks. Šis augs līdzinās suņuburkšķim, tomēr tam ir neregulāri zarains stumbrs un lapas ir lielākas nekā suņuburkšķim. Visindīgākā ir velnarutka sakne. Tai piemīt patīkams pētersīļu aromāts, tomēr cilvēkam pietiek tikai ar vienu kumosu, lai ietu bojā. Šis augs parasti aug mitrās vietās – grāvjos, ūdenstilpju krastos un viegli applūstošās vietās.

Melnā driģene

Vai esi dzirdējis teicienu: “Trako kā driģenes saēdies!” Izrādās, traka uzvedība, skaļa smiešanās un kliegšana ir saindēšanās pazīmes, kad apēsta kāda melnās driģenes daļa. Šis augs ir sastopams samērā bieži un aug ceļmalās, sētmalās un aizaugušās pļavās. Melnajai driģenei ir skaisti dzeltenbalti ziedi. Tomēr neļauj sevi skaistumam apmānīt – viss augs ir ļoti indīgs un smagas saindēšanās gadījumos var nomirt.

Četrlapu čūskoga

Ja kādreiz esi sēņojis, tad varbūt esi ievērojis lielai mellenei līdzīgu ogu uz zaļa kāta. Tā ir četrlapu čūskoga. Lai arī visas auga daļas ir indīgas, tomēr visbīstamākās ir ogas un lapas. Sajaucot čūskogu ar melleni un to apēdot, cilvēks saindējas. Var sākties reiboņi, vemšana un sirdsdarbības traucējumi. Tāpēc atceries – neaiztiec neviena auga ogas, ja neesi pārliecināts, kas šis ir par augu!