Aptuveni pirms 11 000 gadu cilvēki pārtrauca klejot, sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā un nodarboties ar zemkopību. Drīz vien radās rakstība, tāpēc vēstures faktus rakstveidā varēja noglabāt nākamajām paaudzēm. Šīs liecības stāsta par cilvēces vēsturi no pašiem lauksaimniecības pirmsākumiem līdz moderno tehnoloģiju laikmetam mūsdienās.

Lauksaimniecības pirmsākumi

Tuvajos Austrumos cilvēki sāka nodarboties ar zemkopību aptuveni pirms 11 000 gadu, bet Ķīnā – aptuveni pirms 8000 gadu. Lauksaimniecība radās Mazāzijas (Anatolijas) pussalas dienvidos, auglīgajās Tigras un Eifratas ielejās. Ar nosaukumu “auglīgais pusmēness” tiek apzīmēts apvidus uz austrumiem no Vidusjūras, kur bija auglīgas augsnes un radās zemkopība. Tā bija pusmēness formai līdzīga zemes josla.

Pirmie lauksaimnieki audzēja labību. Tas ļoti mainīja cilvēku uzturu, jo nu tie varēja lietot arī tādus graudus kā kvieši, kukurūza un mieži. Aptuveni pirms 8000 gadu appludinātos laukos cilvēki sāka audzēt rīsus. To novākšanai viņi izmantoja speciālus akmens sirpjus.

Laika gaitā zemkopji iemācījās izaudzēt tik lielu ražu, ka graudus vajadzēja uzkrāt. Pārtikas pārpilnība veicināja ciemu un pilsētu izaugsmi. Ar laiku katrā pilsētā attīstījās tai raksturīga kultūra.

Dzīvnieku pieradināšana

Tāpat lauksaimnieki turēja mājlopus. Lopkopji sāka pieradināt dzīvniekus, no kuriem varēja iegūt gan gaļu un pienu pārtikai, gan vilnu un ādu apģērbam. Interesanti, ka pirmais mājdzīvnieks, kuru pieradināja un sāka savās mājās turēt cilvēks, bija suns. Bet pirmais dzīvnieks, kuru sāka audzēt gaļas ieguvei, bija kaza. Vairs nebija jādodas medībās, lai iegūtu gaļu. Mājdzīvniekus izmantoja lauku darbos un transportēšanai.

Attīstījās arī podniecība – darināja māla podus ēdienu gatavošanai un pārtikas uzglabāšanai. Šādas izmaiņas cilvēces attīstībā bija iespējamas klimata pārmaiņu dēļ – beidzoties pēdējam leduslaikmetam, klimats kļuva siltāks.

Rakstības pirmsākumi

Rakstība ir viens no lielākajiem cilvēces izgudrojumiem. Ar tās palīdzību var izteikt idejas un dokumentēt vēsturi. Pirmā rakstība pasaulē radās Šumeru Mezopotāmijā 4000. gadā p.m.ē. Rakstības rašanās bija saistīta ar lauksaimniecības un tirdzniecības attīstību, jo vajadzēja reģistrēt un uzskaitīt savāktās pārtikas krājumus. Lai saglabātu informāciju par darījumiem, māla plāksnītēs tika ievilktas piktogrammas jeb dažādu lietu un parādību vienkāršoti zīmējumi. Piemēram, sievietes simbols bija trijstūris, kura virsotne vērsta uz leju. Ar laiku piktogrammas vienkāršoja, un pastāvīgi tika izmantots vairs tikai aptuveni 200 – 300 zīmju.

Šumeri rakstīja uz māla plāksnītēm ar niedru irbulīšiem, kas atstāja ķīļveida nospiedumus, tāpēc rakstu nosauca par ķīļrakstu. Laika gaitā rakstība pilnveidojās un ķīļraksta simboli mainījās no reālistiskiem lietu un parādību zīmējumiem uz simboliem, kas ļoti līdzinājās ķīniešu rakstībai.

Babilona

Babilona bija pati diženākā un ietekmīgākā no visām Mezopotāmijas pilsētām. Tā tika dibināta 2300. gadā p.m.ē. un atradās mūsdienu Irākas teritorijā. Babilonijas iedzīvotāji ticēja, ka pilsēta pieder dievam Mardukam, kurš iecēla valdnieku, kas valdīja viņa vārdā. Babilonieši bija vieni no pirmajiem, kuri kā naudu izmantoja tādus dārgmetālus kā zelts un sudrabs. Viņi radīja arī jaunas ārstniecības metodes. Babilonieši pielūdza Nabu – gudrības un rakstīšanas mākas dievu. Viņš tiek atveidots ar māla plāksnīti un irbuļiem rokās. Cilvēki ticēja, ka viņš tos izmantoja, lai uzrakstītu ikviena likteni.

Senā Ēģipte

Vairāk nekā 3000 gadu Ēģipte bija viena no attīstītākajām senās pasaules civilizācijām. Tā uzplauka Ziemeļāfrikā, Nīlas krastos. Lielo impēriju pārvaldīja faraoni. Tajā bija augsti attīstīta kultūra. Tika uzceltas daudzas monumentālas celtnes, piemēram, Gīzas piramīdas, kurās tika iebūvētas valdnieku kapenes. Senie ēģiptieši rakstībā lietoja grafiskus simbolus – hieroglifus. Tie ir atrodami daudzās piramīdās un tempļos.

Senās Ēģiptes civilizāciju var iedalīt trīs galvenajos periodos (Senā valsts, Vidus valsts, Jaunā valsts), kuros valdījušas 30 dažādas dinastijas, karaliskās ģimenes. Piramīdas tika uzbūvētas Senās valsts laikā.

Indas ielejas civilizācija

Līdzīgi kā senās civilizācijas Mezopotāmijā un Ēģiptē izveidojās upju krastos, arī Indas ielejā radās varena valsts. Inda sākas augstu kalnos, aptuveni 3000 kilometru garumā tek pa līdzenumu un ieplūst Arābijas jūrā. Indas ielejā bija auglīga zeme, tāpēc tur sāka apmesties cilvēki un nodarboties ar zemkopību. No zemkopju apmetnēm izauga pilsētas. Lielākā bija Harapa un Mohendžodaro. 

Indas ielejas iedzīvotājiem bija izveidojusies sava rakstības sistēma. Tā nav līdzīga nevienai no pazīstamajām rakstības sistēmām. Tā sastāvējusi no vismaz 20 rakstu zīmēm un vairāk nekā 200 simboliem. Tā tikusi izmantota tirdzniecībā un, iespējams, arī reliģiskajās ceremonijās. Harapas kultūras iedzīvotāji runājuši tamilu valodā, kuru arī mūsdienās lieto Indijas dienvidu reģionos. Indas ielejas kultūras rakstība joprojām nav atšifrēta.

Ķīnas impērijas dzimšana

Viena no pirmajām Ķīnā valdošajām dinastijām – Šanu dinastija – pie varas bija aptuveni 700 gadu. Tai sekoja Džou dinastija, kura valdīja no 1027.gada p.m.ē. līdz 221.gadam p.m.ē. Šajā periodā sāka attīstīties vienota Ķīnas kultūra. Džou dinastijas laikā dzīvoja Ķīnas lielākais domātājs Konfūcijs (Kundzi). Viņš izveidoja jaunu reliģiski filozofisku mācību – konfūcismu. Tai arī mūsdienās ir daudz sekotāju.

Šanu dinastijas valdīšanas laikā ķīnieši iemācījās apstrādāt bronzu. Strauji attīstījās bronzas lietuves. Metāls bija nepieciešams statuju, trauku un ieroču izgatavošanai, jo nemitīgi nācās cīnīties ar klejotāju ciltīm.

Acteki

Mūsdienu Meksikas vidusdaļā no 13. līdz 16. gadsimtam acteki bija izveidojuši lielu, labi organizētu impēriju. Senās pilsētas drupas liecina, ka tajā atradās iespaidīgas celtnes. Acteki būvējuši augstus tempļus, lai priesteri varētu uzkāpt tuvāk dieviem, kuri, viņuprāt, mituši debesīs. Lielais templis bija galvenā kulta celtne Tenočtitlanā. Šajā pilsētā bija vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, tāpēc tā bija varenākā pilsēta Amerikā un viena no lielākajām pasaulē.

Acteki darināja skaistas zelta un sudraba statuetes. No dārgmetāliem tika izgatavotas arī kaklarotas, karekļi un citas rotas. Nereti tās tika inkrustētas ar dārgakmeņiem.

Persijas impērija

Aptuveni pirms 2600 gadiem persieši – tauta, kas dzīvoja Dienvidrietumāzijā, – izveidoja milzīgi lielu impēriju. Ietekmīgā valsts stiepās no Vidusjūras rietumos līdz Indijas robežai austrumos. Persijas impērija atšķīrās no citām pirms tam pastāvošajām impērijām – cilvēkiem persiešu iekarotajās teritorijās tika atļauts saglabāt savas paražas un praktizēt savu reliģiju. Tomēr persiešu iekaroto teritoriju pārvaldnieki lika maksāt iedzīvotājiem nodevas Persijas valdniekiem. Bieži vien impērijā notika sacelšanās, un kara ar grieķiem rezultātā impērija galu galā sagruva.

Grieķu pilsētvalstis

Aptuveni 1100. gadā p.m.ē. pēc Mikēnu civilizācijas bojāejas Grieķijā izveidojās nevis vienota valsts, bet daudzas mazas pilsētvalstis – polisas. Ar laiku tās uzplauka un kļuva arvien bagātākas. Lai gan neatkarīgās pilsētvalstis savstarpēji konkurēja, tajās bija viena valoda un reliģija. Katrai bija sava valdība, likumi un dzīvesveids. Divas attīstītākās, spēcīgākās un politiski nozīmīgākās pilsētvalstis bija Atēnas un Sparta. Atēnas bija slavenas kā izglītības un kultūras centrs, bet Sparta – bezbailīgo un izcilo karavīru dēļ.

Reizi četros gados senie grieķi rīkoja atlētu sacensības par godu dievu valdniekam Zevam. Olimpiskās spēles notika Peloponesas rietumos – Olimpijā. Spēļu laikā tika pārtraukti jebkuri konflikti un kari.

Romas impērija

Roma no neliela ciemata Itālijas centrā izauga par pilsētu, kas valdīja pār milzīgu impēriju. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā sava uzplaukuma periodā Romas impērija sasniedza vislielākos izmērus. Tā kontrolēja milzīgu teritoriju ar Vidusjūru. Pirmais Romas imperators bija Augusts. Viņa valdīšanas laikā pēc ilgstošām iekšpolitiskām nesaskaņām, jukām un kariem valstī iestājās miers. Augusts radīja vienu no varenākajām impērijām vēsturē. Līdz ar Augusta kļūšanu par imperatoru iestājās miers un sākās Romas impērijas uzplaukuma un labklājības laiks. Viņa valdīšanas laikā tika iekarotas jaunas zemes un paplašināta impērijas teritorija.