Nav daudz tādu cilvēku, kuri sasniedz 100–120 gadu vecumu. Pagājušā gadsimta sākumā lielākā daļa nenodzīvoja pat pusi no šī gadu skaita. Vēl aizvien daudzās Āfrikas valstīs cilvēki dzīvo ārkārtīgi īsu mūžu. Visvairāk ilgdzīvotāju mūsdienās sastopami Japānā, Amerikā un Skandināvijas valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, attīstīta un pieejama medicīna, tur cilvēki arī visvairāk domā par veselīgu dzīvesveidu.

Sievietes dzīvo ilgāk

Latvijā vidējais mūža ilgums sievietēm ir 79,5 gadi, bet vīriešiem – 69,7 gadi. Latvija ir unikāla ar to, ka vīriešu vidējais dzīves ilgums ir par gandrīz 11 gadiem īsāks nekā sievietēm. Citās attīstītās pasaules valstīs sievietes vidēji dzīvo tikai 3-4 gadus ilgāk nekā vīrieši. Tomēr nav atbildes uz jautājumu, kāpēc Latvijas vīrieši dzīvo tik īsu mūžu – pie vainas varētu būt gan smēķēšana, gan alkohola lietošana, gan stresa pilna dzīve. Lai to noskaidrotu, zinātniekiem vajadzētu veikt vērienīgus pētījumus.

Gēni un dzīvesveids

Amerikas zinātnieki ir pētījuši mūža ilgumu dažādos laikos. Piemēram, ap 1900. gadu vidējais mūža ilgums Amerikā bija tikai 47 gadi. Zinātnieki domā, ka tuvāko 100 gadu laikā cilvēki varētu dzīvot pat 125 gadus, tomēr šāds apgalvojums nav zinātniski pamatots. Bet kāpēc cilvēki dzīvo arvien garāku mūžu? Vispirms jāsaprot, ka galvenais dzīves ilguma noteicējs ir gēni, ko tu manto no saviem vecākiem, vecvecākiem un citiem radiniekiem. Tu vari iegūt gēnu, kas nosaka tavu mūža ilgumu, pat no vecvecmāmiņas, ne tikai no saviem vecākiem. Tomēr liela loma ir arī tam, ka, diendienā sastopoties ar dažādiem ārējās vides faktoriem, var attīstīt spējas izdzīvot un pārvarēt uzbrukumus organismam. Piemēram, tu saslimsti ar kādu vīrusu infekciju, izslimo un nākamajā reizē šis vīruss tevi vairs tik viegli nevar uzveikt, jo tavs organisms to jau atpazīst. Tātad dzīves ilgumu nosaka tas, kā tavs ģenētiskais mantojums sadarbojas ar ārējās vides faktoriem. Liela nozīme ir arī medicīnas attīstībai, jo tagad ir iespējams izārstēt slimības, kuras agrāk ārsti pat nepazina, tāpēc nevarēja slimniekiem palīdzēt. Tāpat lielu lomu spēlē dzīvesveids – tie, kuri veselīgi ēd, trenē savas smadzenes un ķermeni, dzīvo ilgāk.

Jādzīvo, lai būtu forši!

Tomēr mērķis jau nav nodzīvot tik daudz gadu, cik vien iespējams. Svarīgi dzīvot tā, lai arī mūža nogalē būtu forši un priecīgi. Ārsti to sauc par dzīves kvalitāti, un tā balstās uz trim vaļiem – labu veselību, attiecībām ar tuviniekiem, draugiem un paziņām, kā arī stabiliem ienākumiem, lai varētu atļauties nopirkt visu vajadzīgo un samaksāt rēķinus. Ja visas šīs lietas būs, tad arī vecumdienās būs prieks dzīvot. Veciem cilvēkiem dažkārt pat dienām un nedēļām ilgi neviens nepiezvana un neaprunājas, un tas ļoti slikti ietekmē veselību. Tāpēc tagad tu varētu sameklēt telefonu un piezvanīt omītei vai opītim, lai pajautātu, kā viņiem iet, un pastāstītu, ko šodien darīji pats.

Ilgdzīvotāja gēni

Ģenētiķi ir konstatējuši īpašu gēnu kombināciju, kas dod iespēju dzīvot ilgi. Šī gēnu kombinācija ir nosaukta par godu vecākajam Bībelē aprakstītajam cilvēkam Metuzālam, kurš nodzīvoja 969 gadus. Tā ļauj pretoties daudziem nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem, ieskaitot slimību ierosinātājus, baktērijas un vīrusus, tātad – tā ir ģenētiski garantēta stiprības sistēma, kas šos cilvēkus padara izturīgākus. Ja kāds cits, saskaroties ar kādu slimības izraisītāju, saslimst, tad Metuzāla gēnu kombinācijas īpašnieks dzīvo tālāk nesaslimstot. Tieši šie cilvēki jau tagad var nodzīvot 100–120 gadus. Aptuveni 8–10% cilvēku ir šāda gēnu kombinācija, tāpēc rodas jautājums – kāpēc katrs astotais vai desmitais cilvēks nesasniedz 100 gadu vecumu? Jo gēni nenosaka visu. Ja cilvēks nav rūpējies par savu veselību, mērķtiecīgi novājinājis ģenētisko spēku, piemēram, visu mūžu smēķējot, neveselīgi ēdot, caurām dienām sēžot pie televizora vai daudz lietojot alkoholu, tad viņš nomirst agrāk.