Plombīrs ir treknākais jeb kalorijām visbagātākais no visiem saldējumiem, jo tas ir vienīgais, kura ražošanā tiek izmantots saldais krējums, kas satur 35% tauku. Tieši tāpēc nereti plombīru mēdz saukt arī par krējuma saldējumu. Ja tev garšo putukrējums, ko gatavo no saldā krējuma, tad arī plombīru noteikti esi iecienījis.

Sastāvā jābūt saldajam krējumam

Nereti maldīgi tiek uzskatīts, ka plombīrs ir baltais saldējums bez piedevām, tomēr tā nav taisnība – plombīram var pievienot gan žāvētus augļus, gan riekstus, gan šokolādi, gan sīrupu. To var pārklāt ar glazūru un pildīt vafelē. Lai pārliecinātos, vai saldējums, ko veikalā izvēlies, ir plombīrs, apskaties sīkiem burtiņiem rakstīto produkta sastāvu. Ja tā pirmā vai otrā sastāvdaļa ir saldais krējums, tad esi trāpījis. Mēdz būt arī viltus “plombīri”, kad saldējuma ražotājs devis saldējumam nosaukumu “Plombīrs”, tomēr kāruma sastāvā nemaz nav saldā krējuma.

Radies Francijā

Saldējums ir populārs kārums visā pasaulē, tomēr plombīrs izgudrots Francijā. Tiek uzskatīts, ka tas radies nejauši 1858. gadā Francijas pilsētā Plombjērlebēnā. Saldējums Francijas iedzīvotājiem bija pieejams jau iepriekš – kopš 1859. gada kad slavens itāļu konditors Tortoni to piedāvāja savā kafejnīcā Parīzē. Tiesa, tolaik viņš saldējumu gatavoja no mandeļu piena, olām un augļiem. Tātad – leģenda vēsta, ka 1858. gada jūlijā Plombjērlebēnā uz slepenām sarunām esot satikušies Francijas imperators Napoleons III un itāļu valstsvīrs Kamillo Benso. Pavāram, kurš todien restorānā gatavoja maltīti svarīgajiem viesiem, esot bijusi slikta diena. Viņš bija plānojis desertā pasniegt olu krēmu, kura sastāvā ir arī saldais krējums, tomēr deserts neizdevās – lai arī garšai nebija ne vainas, vizuāli tas neizskatījās tā, kā vajadzētu. Tāpēc pavārs improvizēja, pievienojot olu krēma masai ķiršu liķieri un kārtīgi saputoja, pēc tam pievienoja žāvētus augļus, samaisīja un masu sasaldēja. Tieši tik vienkārši esot radies plombīrs.