Laika prognozes varam dzirdēt gan televīzijā, gan radio, tāpat ir neskaitāmi interneta portāli, kuros prognozē, kas aiz loga tevi sagaida pēc dienas, nedēļas vai pat mēneša. Uzzināsim, kā iespējams noteikt, kad gaidāms lietus un kad – saulīte!

Novēro uz zemes

Ar laika prognožu sagatavošanu nodarbojas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tajā atrodas prognožu zāle, kurā nepārtraukti, arī brīvdienās, naktīs un svētku dienās, čakli strādā sinoptiķi. Taču, lai varētu prognozēt gaidāmo laiku, jāievāc pēc iespējas vairāk informācijas. Latvijā ir 23 meteoroloģiskās stacijas, kurās darbojas automātiski sensori jeb uztvērēji, kas nepārtraukti reģistrē pašreizējos laikapstākļus – gaisa temperatūru, vēja ātrumu, nokrišņus un citus. Ik pēc minūtes datus sūta sinoptiķiem. Septiņās lielākajās stacijās dežurē cilvēki, jo visus novērojumus sensori paši veikt nespēj. Piemēram, mākoņu augstumu mēra speciālists, izmantojot īpašu ierīci, tāpat tikai cilvēks spēs noteikt apledojumu.

Palīgi augstu gaisā

Tie laikapstākļi, ko izjūtam uz zemes, patiesībā rodas atmosfēras augstākajos slāņos. Tāpēc Skrīveru novērojumu stacijā tiek palaista radiozonde. Nelielu kastīti ar sensoriem un raidītāju piestiprina pie hēlija balona, un reizi divās diennaktīs tā paceļas vismaz 30 kilometru augstumā. Visa ceļojuma laikā tā mēra mitrumu, temperatūru un nosaka, kā mainās atmosfēras spiediens, papildus izmērot arī vēja virzienu un ātrumu. Tāpat augstu gaisā lieliski palīgi ir satelīti. Tie vēro zemeslodi un uzņem attēlus. Pēc tiem sinoptiķi var noteikt, piemēram, ciklonus, frontes, zemākos un augstākos mākoņus.

Rēķina un pielāgo

Laikapstākļiem nav robežu, tāpēc to prognozēšanā sadarbojas visas pasaules meteoroloģiskie dienesti. Lai zinātu, kāds laiks gaidāms, dienesti savā starpā apmainās ar informāciju ik pēc trim stundām. Sinoptiķis sēž pie lieliem ekrāniem, kuros visu laiku redz jaunu informāciju. Lai staciju, satelītu, zondes un no citām valstīm saņemtos datus pārvērstu prognozē, talkā jāņem datorsistēma “SmartMet”. Tajā tiek apkopota gan visa jau minētā laikapstākļu novērojumu informācija, gan arī fizikas un matemātikas aprēķinu jeb skaitliskās modelēšanas rezultāti. Šie aprēķini pārveido iegūtos datus informācijā, kas sniedz priekšstatu par gaidāmo laiku. Latvijai gan vēl nav pašai savas modelēšanas sistēmas, tāpēc sinoptiķi rezultātus rediģē jeb pielāgo mūsu klimata īpatnībām. Kad prognozes gatavas, tās uzreiz iedzīvotājiem pieejamas internetā.

Tāpat zibenīgi informāciju saņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Taču meteoroloģijas centram ir arī citi klienti, kuriem nepieciešama īpaša informācija. Piemēram, “Latvijas Gaisa satiksme” saņem informāciju no aviācijas sinoptiķa. Vai tev ko izsaka frāze “mākoņa apakšējās robežas augstums”? Taču lidostai un pilotiem to ir svarīgi zināt. Tāpat sinoptiķi speciālo informāciju sūta arī enerģētikas kompānijām, ceļu uzturētājiem, arī mežu apsaimniekotājiem un ostām.