Kāzu svinēšanas tradīcijas dažādās pasaules vietās ir atšķirīgas. Tieši tāpat atšķiras arī tradicionālie kāzu tērpi. Latvijā vēl aizvien līgavas lielākoties izvēlas tērpties baltā kleitā ar baltu plīvuru. Varētu šķist, ka plīvurs ir tikai modes aksesuārs un līgavas to velk skaistuma dēļ, tomēr šai tradīcijai ir daudz senāka vēsture.

Pasargā no ļaunuma

Vēsturnieki ir atklājuši, ka plīvura nēsāšanas tradīcija aizsākās pirms vairāk nekā 2500 gadiem. Pašos pirmsākumos plīvurs nebija baltā krāsā. Senās Romas kāzu ceremonijā līgavai galvā bija jāliek dzelteni oranžs plīvurs. Šī plīvura krāsa atgādināja uguns liesmas. Senie romieši ticēja, ka šādas krāsas galvassega pasargā līgavu no ļaunajiem gariem un dēmoniem.

Balts – tīrs un šķīsts

Par baltas kleitas un plīvura nēsāšanas tradīcijas aizsācēju tiek uzskatīta Anglijas karaliene Viktorija. Viņa savās kāzās 1840. gadā izvēlējās tieši šādu apģērbu. Vēlāk viņas piemēram sāka sekot arī citas līgavas.

Pirmo reizi ierauga līgavu

Vairāku tautu kultūrā līgava un līgavainis viens otru pirmo reizi ieraudzīja tikai kāzu dienā. Tāpēc savā ziņā plīvurs ir pirmās satikšanās ceremonijas neatņemama sastāvdaļa. Tikai pēc jāvārda teikšanas jaunajam vīram bija atļauts pacelt plīvuru un pilnībā ieraudzīt savu sievu. Latvijā senāk plīvura vietā līgava galvā lika miršu vainadziņu. Arī tam simboliskā nozīme ir tāda pati kā plīvuram. Turklāt senajiem latviešiem mirte bija laimes puķe.