Ja ne dzīvē, tad fotogrāfijās tu noteikti esi redzējis zuti. Lai gan pēc nosaukuma un izskata tie ir līdzīgi, Eiropas zutis un elektriskais zutis nav pat radinieki.

Apdullina un paralizē

Spēja radīt elektroimpulsus elektriskajam zutim palīdz tikt pie barības. Izsalcis zutis palēnām ūdenī sāk kustēties, radot vājus elektriskos impulsus, apmēram līdz 50 voltiem. Tie ilgst pavisam īsu mirkli – 2 mikrosekundes. Ja zutis pamana iespējamo upuri, impulsu biežums un amplitūda palielinās līdz 300–600 voltiem. Tāda stipruma signālu noteikti sajustu arī cilvēks. Sūtītie elektroimpulsi apdullina un paralizē tuvumā esošās zivis. Dažkārt elektriskā trieciena spēks ir tik liels, ka apdullina pat lielus dzīvniekus. Tad medījums grimst lejā, un zutis, atverot muti, to notiesā. Kad darbiņš padarīts, zutim jāatpūšas, lai barību pārstrādātu.

Signāli kā valoda

Šis ūdens dzīvnieks, kurš sasniedz pat divu metru garumu un 20 kilogramu svaru, sava signāla stiprumu spēj kontrolēt pēc vajadzības. Un katram no tiem ir sava nozīme. Zutis spēj raidīt signālus, brīdinot savus nelabvēļus: “Labāk netuvojies man!” Vienīgā vieta, kur tas atpūšas un ķermenis neraida nekādu signālu, ir ūdenskrātuves gultnē.

Mazā elektrostacija

Bet kā tad tas īsti notiek? Kā zutis rada elektrību? Lielie elektriskie orgāni aizņem 4/5 no zuša ķermeņa garuma. Tos veido tādas kā plāksnītes jeb receptori, kurus varētu nosaukt arī par baterijām. Spēcīgo elektrostaciju izveidošanā piedalās muskuļi un nervu gali, turklāt zušiem ir īpašas šūnas jeb elektrocīti, kas nodrošina elektroenerģijas veidošanos. Nervu impulss izraisa muskuļu saraušanos, kas savukārt rada elektrisko lādiņu. Katra šūna dod tūkstošiem mazu lādiņu,
un, savienotas kopā, tās rada spriegumu līdz pat 650 voltiem. Iespaidīgi, vai ne? Savukārt uzkrāt enerģiju jeb uzlādēties zutis var barojoties.