“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Pūpolsvētdienas rītā skan dažās ģimenēs. Pēršana ar pūpoliem ir ļoti sena tradīcija, kam piedēvētas maģiskas īpašības — nopērtajam visu gadu gaidāma laba veselība, tāpēc arī teicieni vērsti uz slimību aizdzīšanu.

Nav īsti zināms, kad un kā radās teiciens “vesels kā rutks”, tomēr tas latviešu folklorā no mutes mutē dzīvojis jau vairākus gadu simtus. Šī dārzeņa ārstnieciskās īpašības bija zināmas jau senajā Ēģiptē un Ķīnā. No rutku sēklām Ēģiptē gatavoja senajā pasaulē plaši izplatīto augu eļļu. Tādu pašu eļļu ieguva arī senajā Ķīnā. Leģenda vēsta, ka grieķu gaismas dievs Apolons, jautāts par rutka vērtību, atbildējis, ka šī sakne ir vērta tik daudz zelta, cik sverot pati. Vecos laikos pirmajā skolas dienā bērniem deva maizi ar rutkiem, lai asinātu atmiņu, nenāktu miegs un būtu viegli mācīties.