Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…

Pirmie soļi
1937.gadā Latvijā notika pirmais izmēģinājums, kā varētu darboties televīzija. Taču Otrā pasaules kara dēļ regulāri televīzijas raidījumi sākās tikai 1954. gadā, kad no Rīgas Televīzijas studijas tika pārraidīta mākslas filma “Mājup ar uzvaru”. Filmu pieteica rakstisks teksts, jo diktori parādījās tikai pēc gada. Pārraidi varēja vērot vien 20 televizoru īpašnieki — vairāk šādu ierīču vienkārši nebija. Pēc pāris nedēļām televīzija jau raidīja regulāri, taču sākotnēji paši nedrīkstēja veidot raidījumu saturu. 1958. gadā iznāca pirmais ziņu raidījums, ko tautas valodā sauca par “Pēdējām ziņām”. Piecus gadus vēlāk ziņu raidījumu nosauca par nu zināmo “Televīzijas Panorāmu”.

Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kurā tika izveidota televīzija.

Bez mēģinājumiem!
Kad Latvijā sāka attīstīties televīzija, viss bija vēl nezināms. Taču diktoriem nebija iespējas patrenēties, jo raidījumi TV ekrānā notika “dzīvajā”. Attēls bija melnbalts, tādēļ bija svarīgi pareizi uzlikt grimu. Sasarkuši vaigi vai nosalis deguns bez kosmētikas ekrānā izskatījās melns.
Pārraižu filmēšana notika tikai studijā. Ziņas lasīja diktors, tika rādītas arī fotogrāfijas. Dekorācijas būvēja uz vietas. To nebija daudz, tādēļ televīzija labprāt pieņēma Operas atdāvinātās.

TOP SIŽETS
Ar šādām kinokamerām savulaik filmēja sižetus, jo televīzijas kameras vēl bija pārāk lielas, lai tās izvestu no studijas.

Krāsas TV ekrānā
Pirmā krāsu projekcija televīzijā notika pirms 39 gadiem, pārraidot koncertfilmu “Dzintariņš”. Kad televīzija pārgāja uz krāsu attēlu, no jauna bija jāapgūst arī gaismošana un grimēšana. Televīzija laika gaitā ir mainījusies, piedāvājot skatītājiem arvien jaunus kanālus. Pārraides var skatīties gan internetā, gan ierakstīt un skatīties vēlāk. Interesanti, kāda būs televīzija vēl pēc 20 gadiem?