Daudzas pasaules pilsētas asociējas ar kādu konkrētu vietu vai būvi. Parīzē ir Eifeļa tornis, Ņujorkā Taimskvērs un Brīvības statuja, Kairā piramīdas, Sidneja ir atpazīstama ar operas namu, Londona ar Bigbenu. Bet Roma, protams, ar Kolizeju. Noskaidrosim, kāda ir Itālijas galvaspilsētas simbola vēsture!

Izklaides un nāves arēna

Romas Kolizejs ir vislielākais seno laiku amfiteātris, kurā notika sporta spēles, gladiatoru cīņas un publiski izpildīja nāves sodus. Tie bija apaļi vai ovālas formas, un apkārt tā centrālajam laukumam slējās skatītāju vietas vairākās rindās. Tāpat Kolizejs bija vieta, kur uzveda izrādes un slavenu kauju rekonstrukcijas. Parasti amfiteātrus cēla pilsētu nomalēs, bet Kolizejs tika uzbūvēts pašā Romas sirdī. Tagadējā Romas Kolizeja vietā savulaik stiepās imperatora Nērona greznais dārzs blakus viņa villai. Imperators Nērons savu atpūtas kompleksu lika uzbūvēt vietā, kur agrāk tika celtas romiešu mājas, bet tās nodega kādā milzu ugunsgrēkā. Ar laiku izplatījās nostāsti, ka ugunsgrēku licis izraisīt pats Nērons, lai atbrīvotu zemi savas villas celtniecībai. Pēc Nērona nāves nākamais imperators lika dārza vietā uzbūvēt Kolizeju, tā atdodot zemi atpakaļ romiešiem, jo amfiteātri bija izklaides vietas parastajiem iedzīvotājiem. Kolizejā pulcējās gan paši bagātākie, gan nabadzīgākie. Tiesa, tie sēdēja atsevišķos sektoros. Kopā grandiozajā būvē satilpa 50 000 romiešu.

Romiešu varenība un nežēlība

Romas impērijā kopumā bija vairāk nekā 230 amfiteātru, bet neviens nebija tik vērienīgs kā Romā. Amfiteātris tika uzbūvēts iespaidīgā ātrumā – aptuveni 9 gadu laikā, un vēlāk tas tika pārbūvēts. Kolizeju atklāja mūsu ēras 80. gadā ar 100 dienu garām cīņām uz dzīvību vai nāvi. Milzu būves arhitekts nav zināms, bet izmantoti tie paši principi, kas mazāku amfiteātru būvēšanā. Būvdarbus veica desmitiem tūkstošu vergu. Amfiteātris bija ļoti plašs, un augšējās rindās sēdošie, visticamāk, neredzēja, kas notika arēnas vidū, bet varēja tikai klausīties, kā uz arēnā notiekošo reaģēja pūlis. Cīņu arēna bija nedaudz mazāka par mūsdienu futbola laukumu. To sedza ar smiltīm nobērta dēļu grīda. Grīdā bija ierīkotas lūkas, pa kurām no pagrabiem cīņu laukumā izlaida plēsīgos dzīvniekus. Pagrabos atradās arī gladiatori un uz nāvi notiesātie.

Lemts aizmirstībai

Kolizejs gadu gaitā piedzīvoja vairākus ugunsgrēkus un zemestrīces, un tas vairākkārtīgi bija jāatjauno. Amfiteātris sākotnējiem mērķiem tika izmantots četrus gadsimtus, bet pēc tam tika nolemts aizmirstībai. Viduslaikos milzīgajā celtnē amatnieki ierīkoja darbnīcas, amfiteātrī atradās pat dzīvojamās telpas un staļļi. Taču galvenokārt Kolizejs tika izmantots kā milzu akmeņlauztuves. Kolizejs tika lēnām sagrauts, un tā materiāli izmantoti baznīcu un citu greznu ēku celtniecībai Romā. Vēlākajos gados to pilnībā izlaupīja, paņemot visu vērtīgo. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai trešā daļa sākotnējā amfiteātra. Nu Kolizeju ik gadu apmeklē 4 miljoni tūristu no visas pasaules. Cilvēktiesību aizstāvji dara visu, lai cilvēki neaizmirstu, cik Kolizeja pagātne bijusi asiņaina. Ik reizi, kad kādā pasaules valstī tiek aizliegts nāvessods, Itālijas cilvēktiesību aizstāvji Kolizeju naktī īpaši izgaismo.