Ar acs kaktiņu pamani, ka nakts tumšajās debesīs kaut kas pazib. Kas tas bija? Pēc brīža pilnīgā klusumā aizzib vēl viens. Tad vēl un vēl. Acis šaudās šurpu turpu, lai ieraudzītu pēc iespējas vairāk. Elpa aizraujas, kad kāds viesis no kosmosa aiz sevis atstāj spoku svītru.

Kas ir šie noslēpumainie viesi, kas velk īsākas un garākas gaismas svītras augusta naksnīgajās debesīs? Kādēļ dažkārt to ir ļoti daudz, bet citreiz var stāvēt stundām ilgi un tā arī nevienu neieraudzīt? Kuros datumos ir vērts jo īpaši centīgi lūkoties debesīs, lai ieraudzītu “krītošās zvaigznes”. Šī ir viena no vissenāk novērotajām un jau ļoti agrīnos vēstures pierakstos atrodamajām debesu parādībām. Vairāk nekā 2000 gadu senos dokumentos, kuros Ķīnas astronomi aprakstījuši savus novērojumus, atrodamas liecības par “zvaigžņu lietu”.

Zvaigznes nekrīt

Spožās švīkas debesīs atstāj niecīgas cietās daļiņas, kuras ienāk Zemes atmosfērā un sadalās aptuveni 50 līdz 90 kilometru augstumā. Tā kā starpplanētu telpā putekļu un neliela izmēra cieto daļiņu ir visai daudz, meteorus jeb “krītošās zvaigznes” var vērot visa gada garumā. Lai arī šīs daļiņas Zemes atmosfērā iebrāžas arī dienas laikā, vislabāk tās vērot skaidrā naktī, kad nespīd spožs Mēness.

Objekti, kuri lidinās starpplanētu telpā un kuri ir mazāki par 10 metriem, tiek dēvēti par meteoroīdiem. Parādību, kad šāds meteoroīds ienāk planētas vai tās pavadoņa atmosfērā un spoži spīd, dēvē par meteoru. Savukārt, ja meteoroīds atmosfērā nav sadalījies un nokrīt uz planētas vai pavadoņa virsmas, to sauc par meteorītu.

Meteoroīdi ir gan no komētām izsviestas cieto iežu daļiņas, gan arī no Mēness, asteroīdiem un pat tālākām planētām vai to pavadoņiem izsistas atlūzas. Analizējot debesīs redzamā uzliesmojuma spektru, iespējams noteikt, no kādiem ķīmiskajiem elementiem šī daļiņa sastāv un dažkārt arī un no kurienes tā ir ieradusies.

Čurjumova-Gerasimenko komētas gāzu izvirdumi

Kā komētas putekļi nonāk Zemes tuvumā?

Kad komēta atrodas tālu prom no Saules, kur valda stindzinošs aukstums, gāzes ir sasalušas ledū, iemūrējot neskaitāmus lielākus un mazākus cieto iežu fragmentus. Arī komētas virsmu klāj plānāka vai biezāka putekļu kārta. Kad savā orbītā komēta pietuvojas Saulei, kur temperatūra ir pietiekami augsta, sasalušās gāzes kūst un pārvēršas tvaikā. Veidojas gāzu izplūdes strūklas jeb izvirdumi, kas izmet kosmosā sīkās cietās daļiņas. No šiem putekļiem veidojas komētas aste, kas reizēm var stiepties miljoniem kilometru tālu no komētas kodola. Apmetusi loku ap Sauli, komēta atgriežas tumšajos un aukstajos reģionos, kur gāze atkal sasalst, bet izmestie putekļi iezīmē “astes zvaigznes” trajektoriju.

Perseīdu vērošana no Starptautiskās kosmiskās stacijas

Kad novērojams biežāk?

Ir komētas, kuru atstātās pēdas šķērso Zemes orbītu. Tas nozīmē, ka kādā konkrētā laikā gada ietvaros mūsu planēta ielido šajā putekļu un akmeņu mākonī. Kad tas notiek, zinātnieki mēdz teikt, ka ir vērojama meteoru plūsma. Reizēm daļiņu ir vairāk, reizēm Zeme šķērso apgabalu, kurā daļiņu ir maz. No tā arī ir atkarīgs, cik daudz “krītošo zvaigžņu” varēs novērot debesīs. Brīdis, kad Zeme lido cauri visblīvākajai daļai, tiek apzīmēts kā meteoru plūsmas maksimums. Lai arī datumi no gada uz gadu ir gandrīz vieni un tie paši, maksimuma laiks mēdz mainīties. Tādēļ jāseko līdzi prognozēm un jācer, ka vieta, kurā veiksiet novērojumus, visblīvāko zonu sasniegs naktī, nevis dienā.

Tā kā šīs atlūzas atrodas aptuveni vienā un tajā pašā vietā kosmosā, Zemes atmosfērā tās ienāk paralēli. Skatoties debesīs, mums šķiet, ka visas “krītošās zvaigznes” nāk no viena punkta. To dēvē par meteoru plūsmas radiantu. Atkarībā no zvaigznāja, kura teritorijā atrodas šis punkts, plūsmai tiek piešķirts nosaukums – Perseīdas, Leonīdas, Geminīdas utt. Nosaukuma veidošanā tiek izmantots zvaigznāja latīniskais nosaukums, tādēļ ir Leonīdas, nevis Lauvīdas.

Dažāds stiprums

Ja komēta nesen viesojusies Zemes tuvumā, tās atstāto putekļu mākonis ir salīdzinoši blīvs. Tad parasti meteoru plūsma mēdz būt intensīvāka. Kad Zeme šķērso šo mākoni, tā kā tāda putekļu slotiņa savāc daļu putekļu, nedaudz iztīrot savu apkārtni. Nākamajā aplī atkal tiks savākta daļa atlūzu. Tā kā vairums komētu, kuru orbītas šķērso Zemes trajektoriju, ap Sauli vienu apli veic aptuveni 100 un vairāk gadu laikā, līdz nākamajai komētas vizītei Zeme savu apkārtni spēj iztīrīt diezgan efektīvi. Tādējādi ar katru gadu plūsmas kļūst vājākas un vājākas.

Plūsmu intensitāti ietekmē arī citi apstākļi. Viens no tādiem ir Saules vējš, kura ietekmē daļiņas lēnām tiek pūstas prom. Meteorīdi mēdz sadurties viens ar otru un pamest komētas atstāto mākoni. Arī šo procesa rezultātā atlūzu mākonī esošo daļiņu skaits samazinās un plūsma kļūst vājāka.

Analizējot komētas atlūzu mākoni, iespējams aptuveni noteikt gaidāmās plūsmas intensitāti. To raksturo vienā stundā ieraugāmo meteoru skaits. Piemēram, ir plūsmas, kur vienas stundas laikā maksimuma brīdī var ieraudzīt divus līdz piecus meteorus, bet ir plūsmas, kur “krītošo zvaigžņu” skaits mērāms simtos un pat tūkstošos.

Perseīda  (autors Kārlis Ustups)

Perseīdu plūsma

Ir zināmas vairāk nekā 60 plūsmu, bet tādas, kur var cerēt ieraudzīt vairāk nekā desmit meteoru stundas laikā, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Protams, ja konkrētajā naktī ārā spīdēs spožs Mēness, meteoru skaits būs krietni mazāks nekā prognozētais.

Visslavenākā noteikti ir Perseīdu plūsma. Šīs plūsmas radiants atrodas mītiskā varoņa Perseja zvaigznājā. Maksimums parasti iestājas naktī no 12. uz 13. augustu. 2021. gads solās būt cerīgs, jo Mēness būs norietējis. Vislabākais laiks novērojumiem ir no pusnakts līdz rīta gaismai.

Perseīdas ir viena no vēstures pierakstos visagrāk dokumentētajām plūsmām. Šie meteori ir Svifta-Tatla komētas atstātie putekļi. 26 kilometrus lielā komēta vienu apli ap Sauli veic aptuveni 130 gados un iepriekšējo reizi Zemes tuvumā tā viesojās 1992.gadā. Maksimumā stundas laikā iespējams ieraudzīt vidēji 60 līdz 100 meteorus, kas Zemes atmosfērā iebrāžas ar ātrumu 60 km/s.

Kā atrast Perseja zvaigznāju?

Ja esi izlēmis doties vērot “krītošās zvaigznes”, jāņem vērā daži ieteikumi:

*Neizmanto palielinošās ierīces. Vislabākais instruments meteoru vērošanai ir acis. Iespēja, ka pamanīsi meteoru binoklī vai teleskopā, ir neliela.

*Jau laikus noskaidro, kurā zvaigznājā atradīsies radiants, un iemācies atrast šo zvaigznāju.

*Atgādinām, ka augustā jāatrod Perseja zvaigznājs. Tātad vispirms atrodi zvaigznāju, nostājies ar seju pret to un tad pagriezies mazliet sāņus. Šādi tavā redzeslokā trāpīsies tās “krītošās zvaigznes”, kuras ilgāk lido cauri Zemes atmosfērai un aiz sevis atstāj garākas astes. Visērtākais veids ir apgulties uz zemes vai ērtā zvilnī un vienkārši lūkoties debesīs.

*Debesīm jābūt pēc iespējas tumšākām. Ja ir iespējams, dodies ārpus pilsētas.

*Saģērbies atbilstoši laika apstākļiem. Ārā nāksies atrasties varbūt pat vairākas stundas. Siltuma uzturēšanai noteikti noderēs arī termoss ar karstu tēju.

*Apbruņojies ar pacietību. Prognozes nereti nesaskan ar īstenību, tādēļ var nākties gaidīt, līdz ieraudzīsi pirmo meteoru.

Lai skaidras debesis un daudz “krītošo zvaigžņu”!

TEKSTS: ARNIS GINTERS
FOTO: NASA, STARSPACE.LV, ESA.INT