Dabā plastmasa sadalās vairāku gadsimtu vai pat gadu tūkstošu laikā. Līdz ar to gandrīz visa cilvēces saražotā plastmasa, kas ir nonākusi dabā, tur joprojām atrodas.

Brīnumains materiāls

Mūsdienās ir grūti iztēloties dzīvi bez plastmasas, tomēr tā ir diezgan jauns izgudrojums. Šo materiālu pirmoreiz izgatavoja pirms nedaudz vairāk kā 100 gadiem, bet masveidā sāka ražot pirms aptuveni 70 gadiem. Tolaik plastmasa šķita īsts brīnummateriāls – tā bija lēta un viegli veidojama dažādās formās, tāpēc no tās varēja izgatavot visdažādākos priekšmetus. Tomēr drīz vien atklājās plastmasas ēnas puses. Lielākā no tām – lēnais sadalīšanās process.

Iet bojā dzīvnieki

Plastmasas atkritumi bieži vien nonāk upēs, kas tos aiznes tālāk uz jūrām un okeāniem. Tur straumes sanes plastmasu milzīgos peldošos atkritumu laukos. Lielākais no tiem atrodas Klusajā okeānā un ir apmēram tik liels kā visa Ziemeļeiropa. Šie atkritumi nodara lielu kaitējumu dzīvniekiem, kuri iet bojā, jo notur plastmasas gabaliņus par barību, sapinas maisiņos vai iesprūst citos priekšmetos. Turklāt plastmasa ar laiku sairst arvien mazākos gabaliņos. Tie ir sastopami gandrīz visur un nonāk arī cilvēku organismā. Zinātniekiem vēl nav pilnībā skaidrs, kā tas ietekmē mūsu veselību.

Bez plastmasas salmiņiem

Cilvēki ir sapratuši, ka šis brīnummateriāls nav nemaz tik brīnumains, un cenšas problēmu risināt. Vairākās pasaules valstīs plastmasas maisiņu izmantošana ir pilnībā aizliegta. Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, no 2021. gada vairs nedrīkstēs tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus, salmiņus un tamlīdzīgus priekšmetus. Plastmasa gan nekādā ziņā nedraud ar Zemes bojāeju, un arī cilvēce tās dēļ vismaz pārskatāmā nākotnē noteikti neiznīks. Tomēr, rūpējoties par vidi, plastmasu būtu ieteicams izmantot tikai tad, ja tas tiešām nepieciešams.