Burts pie burta, vārds pie vārda. Tie visi savā starpā veido savdabīgu vārdu tīklu uz zaļā spēles laukuma. Šīs spēles dalībniekiem ir pamatīgi jālauza galva, lai ar ierobežotu burtu skaitu izdomātu visatbilstošāko vārdu, kas ienesīs visvairāk punktu un ļaus uzvarēt. Aptuveni šādi vērotājs no malas varētu raksturot spēli “Scrabble”.

Burtu juceklis

Modernā izskata dēļ varētu šķist, ka spēle ir izveidota salīdzinoši nesen, tomēr tā nav tiesa. Patiesībā “Scrabble” tika izgudrota jau pagājušā gadsimta sākumā, un gadu gaitā šī spēle ir tikusi uzlabota līdz tādai versijai, kādu to pazīstam šodien.

Sākotnēja neveiksme

Spēles izgudrotājs ir Alfrēds Mošers Buts. Viņš 1933. gadā zaudēja darbu arhitekta profesijā un nolēma pievērsties jaunas galda spēles izveidošanai. Lai to izdarītu, viņš izpētīja jau esošās galda spēles un secināja, ka tās var iedalīt trīs kategorijās: skaitļu, kauliņu un vārdu spēlēs. Alfrēds arī novēroja, ka vārdu spēles ir mazāk populāras, jo tajās netiek vākti punkti, tāpēc viņš nolēma to mainīt un izveidoja sākotnējo spēles versiju ar nosaukumu “Lexiko”. Nostāsti vēsta, ka, lai noskaidrotu, cik un kādi burti ir nepieciešami šādai spēlei, viņš esot cītīgi pētījis laikrakstā “The New York Times” drukātos vārdus. Tomēr, par spīti pūlēm, spēle nekļuva tik populāra, kā Buts būtu vēlējies, un vairāki spēļu izplatītāji atteicās to ražot. Tomēr uzņēmējam Džeimsam Brunotam iepatikās “Lexiko”. Viņš kopā ar Butu to uzlaboja un 1948. gadā pārdēvēja par “Scrabble”.

Veidota ar rokām

Pašā sākumā Buts kopā ar vairākiem draugiem spēli veidoja pašu spēkiem. Burtu kauliņi tika veidoti no koka, un katrs burts uz kauliņa tika uzspiests ar rokām. Tikai vēlāk, kad spēle kļuva aizvien populārāka, šis darbiņš tika uzticēts fabrikām. Savu pirmo lielo popularitātes kāpumu “Scrabble” ieguva 50. gados. Savukārt mūsdienās šo vārdu spēli ir iecienījuši cilvēki daudzviet pasaulē, ieskaitot slavenības, piemēram, bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu.