Iedomājies, ka tu katras dienas piedzīvotos notikumus ieraksti dienasgrāmatā. Laika gaitā tev sakrātos visai ievērojama grāmatu kolekcija. Drīz vien jau būtu nepieciešama atsevišķa ēka to glabāšanai, kurā vajadzīgo iespējams ātri atrast. Tieši šāda iemesla dēļ radās bibliotēkas.

Katrai grāmatai sava vieta

Vienu no senākajām zināmajām bibliotēkām dibinājis Asīrijas valdnieks Ašurbanipals trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Ninīvē, tagadējās Irākas teritorijā. Tās krājumā bija vairāk nekā 20 000 māla plāksnīšu, kas uzskatāmas par grāmatu priekštecēm. Bibliotēku vēsture stāsta arī par senām Ēģiptes, Babilonijas un Ķīnas bibliotēkām un to rīcībā esošajiem daudzveidīgajiem krājumiem. Ziņas par tiem ir pretrunīgas, turklāt lielākā dokumentu un krājumu daļa līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Bibliotēku veidi

Ir dažādi bibliotēku veidi – tās atšķiras gan pēc krājuma apjoma, gan darbības mērķa. Vairākums bibliotēku ir pieejamas bez maksas. Tās piedāvā visdažādāko informāciju un pakalpojumus – grāmatas, datubāzes un digitālās kolekcijas, sarunas ar sabiedrībā populāriem cilvēkiem, padomus, kā sameklēt vajadzīgo informāciju, utt. Turklāt bibliotēku krājumā ir atrodamas ne tikai grāmatas, avīzes un žurnāli, bet arī fotogrāfijas, atklātnes, plakāti, filmas, audiokasetes, kompaktdiski un citi materiāli. Izplatītākās ir nacionālās bibliotēkas, tām seko akadēmiskās (universitāšu, augstskolu), publiskās, speciālās, skolu un citu izglītības iestāžu bibliotēkas.

Pasaulē lielākā bibliotēka

Par lielākajām pasaules bibliotēkām uzskatāmas divas: ASV Kongresa bibliotēka Vašingtonā un Britu bibliotēka Londonā. Kā vienas, tā otras krājums pārsniedz 160 miljonus vienību, un abas pretendē uz pirmo vietu lielāko bibliotēku desmitniekā. Kā nākamās lielākās minamas Ņujorkas Publiskā bibliotēka, Krievijas Valsts bibliotēka, Francijas Nacionālā bibliotēka un Berlīnes Valsts bibliotēka.