Cilvēki rakstīt sāka apmēram pirms 5500 gadiem. Pirms tam aktualitātes tika nodotas mutiski. Mūsdienās rakstība izplatījusies visā pasaulē.

Papīrs un rakstāmspalvas

Papīra izgudrošana pirms apmēram 2000 gadu padarīja rakstīšanu un lasīšanu daudz vieglāku. Pirms papīra izgudrošanas cilvēki cilāja smagas grāmatas, kas bija izgatavotas no bambusa, vai tērēja veselu bagātību, lai iegādātos dārgo zīdu. Kā vēsta leģenda, ķīniešu politiķis Cai Luņs 105. gadā imperatoram atklāja savu papīra izgatavošanas tehniku. Taču atrasts arī senāks papīrs no aptuveni 100. gada p.m.ē. Bija jāpaiet simtiem gadu, lai papīra izgatavošanas noslēpums izplatītos arī citās Āzijas daļās un Ziemeļāfrikā, un vairāk nekā 1000 gadiem, lai ziņas sasniegtu Eiropu.

Kopš Cai Luņa laikiem papīra izgatavošana nav daudz mainījies. Augu vai tekstila šķiedras samīca mīkstā masā, tad to izklāj uz sieta, lai iegūtu slapju loksni, un presē, lai izžāvētu. Lielākā atšķirība ir tā, ka mūsdienās šo procesu veic mašīnas. Pirmā papīra ražošanas mašīna tika izgudrota 1798. gadā. Kopš 19. gadsimta papīru izgatavo arī no koksnes celulozes, tāpēc tas ir pietiekami lēts, lai nopirkt un uz tā rakstīt varētu visi.

Paši pirmie rakstītie vārdi pirms vairāk nekā 5000 gadu bija ieskrāpēti māla plāksnītēs senajā Mezopotāmijā (mūsdienu Irākā). Vēlāk Ķīnā cilvēki rakstīja uz zīda, bambusa un kaula, Eiropā – uz dzīvnieku ādas, bet Ēģiptē uz papirusa. Acteki un maiji Centrālamerikā rakstīja uz papīra, kas taisīts no žņaudzējvīģu jeb fikusu mizas. Sākumā rakstīja ar niedru spalvām, ko iemērca sodrējos vai tintē. Papīrs ļāva informāciju, stāstus un idejas saglabāt uz viegla, izturīga, lēta un ekonomējoša materiāla. Ja nebūtu papīra, iespiedmašīnas nespētu padarīt grāmatas un lasīšanu tik populāru.

Rakstāmmašīnas

Pirmās rakstāmmašīnas izgudroja apmēram pirms 200 gadiem. Tās rakstīšanu padarīja daudz ātrāku. Mūsdienās tās ir aizstājuši moderni procesori, piemēram, klēpjdatori un citas ierīces. Datori ir iekārtas, kas savā atmiņā uzglabā informāciju datu veidā. Tam ir elektroniskas smadzenes, kuras ļoti ātri apstrādā datus. Planšetdatoram nav atsevišķas tastatūras un peles. Pirmos datorus uzbūvēja 20. gadsimta vidū. Tie bija ļoti lieli, daži aizņēma pat visu telpu. Tomēr tie nespēja veikt tādas operācijas, kuras var mūsdienu kabatas kalkulators.

Iespaidīgā prese

Pirmie ar roku rakstītie laikraksti attiecas uz Senās Romas laikiem. Tie stāstīja par kariem un gladiatoru cīņām. Pirmā iespiestā avīze tika izdota 1605. gadā Strasbūrā (tolaik Vācijā). Pirmais periodiskais izdevums, kas saukts par žurnālu, tika publicēts Londonā 1731. gadā. Mūsdienās milzīgas iespiedmašīnas katru dienu iespiež miljoniem grāmatu, laikrakstu un žurnālu. Viena iespiedmašīna spēj iespiest vairāk nekā 75 000 laikrakstu stundā.

Ap 1450. gadu vācu izdevējs Johans Gūtenbergs izgudroja iespiedpresi, kurai par pamatu tika ņemtas olīvu un vīna preses. Mehāniski maināmajā iespiedformā viņš izmantoja metāla burtus, ko varēja pārvietot, kā nepieciešams, un noziest ar tinti. Nolaižot presi, papīrs tika piespiests pie burtiem un teksts nodrukāts.

Pirms Gūtenberga izgudrojuma grāmatas bija retas un dārgas, jo tās bija jāpārraksta ar roku. Iespiedprese ļāva grāmatas pavairot lēti un ātri, tā informāciju piedāvājot teju katram. Miljoniem cilvēku iemācījās lasīt un atklāja prieku, ko sniedz laba grāmata. Kopš 19. gadsimta iespiedmašīnas, kuras darbināja ar tvaiku, lielos daudzumos drukāja grāmatas mīkstos papīra vākos.

Pirmie e-grāmatu lasītāji pārdošanā tika laisti 1998. gadā. E-grāmatu pārdošanas apjoms drīz pārsniegs iespiesto grāmatu apjomu.

Iespiedmašīna

Gūtenberga dzīves laikā ar viņa izgudroto presi iespieda grāmatas daudzās Eiropas pilsētās. Viņa konstrukcija bija tik laba, ka turpmākos 300 gadus tā tikpat kā nemainījās. Sākot ar 19. gadsimtu, ar tvaiku darbināmās iespiedmašīnas izdeva grāmatas lētāk nekā jebkad agrāk. Mūsdienu iespiedmašīnas, ko darbina elektrība, izmanto rotējošus cilindrus un ražo krāsainus izdevumus.

Pirms vairāk nekā 1000 gadiem Ķīnā cilvēki šķirstīja grāmatu lapas, kas bija iespiestas ar koka klučiem. Vēlāk viņi izgudroja pārvietojamu variantu – hieroglifu spiedogus, kurus varēja sakārtot dažādā secībā, lai iespiestu vairāk nekā tikai vienu grāmatu. Taču viens hieroglifs nozīmē veselu vārdu, tāpēc ķīnieši lieto tūkstošiem hieroglifu. Tas sarežģīja procesu, tāpēc šī ideja neiesakņojās. Iespiedmašīna tika izgudrota Vācijā ap 1450. gadu. Tas ļāva grāmatas iespiest ātrāk, un šis process bija lētāks. Senatnē grāmatas rakstīja ar roku, tas bija ļoti ilgs un dārgs process, taču nu grāmatas un žurnāli kļuva pieejami ikvienam.