Lai spētu uztvert pasauli kā telpisku vidi un saprast, kuri priekšmeti atrodas tuvāk, kuri tālāk, mums palīdz acis. Ne velti tās ir divas. Un svarīgi, ka tās neatrodas kopā, bet gan zināmā attālumā viena no otras. Tas ļauj mums redzēt trīs dimensijās.

Eksperimentē, lai saprastu!

Lai saprastu, kā veidojas 3D attēls, noliec sev priekšā pirkstu un skaties uz to, aizverot vienu aci, pēc tam otru. Izskatās, ka pirksts maina savu atrašanās vietu. Šīs nelielās attēlu atšķirības dēļ mūsu smadzenes spēj noteikt, cik tālu objekts atrodas. Var veikt arī plašāku eksperimentu. Apskatīties, cik ļoti pozīciju nomaina objekti, kas atrodas tuvāk un tālāk no mums, kad pamīšus skatāmies uz tiem ar vienu un otru aci. Mūsu smadzenes ir iemācījušās saprast, ka tas nozīmē atšķirīgus attālumus.

Smadzenes analizē

Lai gan, izmantojot tikai vienu aci, trīs dimensijās redzam sliktāk, tomēr spējam novērtēt aptuvenos attālumus starp objektiem. Tātad jābūt vēl kādam mehānismam, ar kura palīdzību varam radīt attēla dziļuma sajūtu. Mūsu smadzenes spēj analizēt arī to, kā objekts kustas attiecībā pret tālākiem objektiem. To sauc par paralaksi. Pamēģini atrast divas lietas – vienu tuvāku un otru tālāku, kas atrodas viena aiz otras. Aizver vienu aci un vēro, kā mainās attēls, ja kustini galvu. Izskatās, ka tālākais objekts kustas mazāk nekā tuvākais, vai ne? Līdzīgi mēs spējam arī novērtēt objektu lielumu pietuvojoties un attālinoties. Lūk, ar šādiem paņēmieniem cilvēka smadzenes spēj saprast, kuri objekti atrodas tālāk un kuri – tuvāk!