Lai gan mūsdienu fotokameras ļoti atšķiras no senajām ierīcēm, cilvēku vēlme iemūžināt savu dzīvi fotomirkļos nav zudusi.

Pirmā fotogrāfija

Pirmo salīdzinoši nelielo fotoaparātu 1685. gadā izgudroja Johans Zāns, taču bija vajadzīgi gandrīz 150 gadi, lai taptu pirmā fotogrāfija. Visi iepriekšējie mēģinājumi cieta neveiksmes. Fotoaparātiem līdzīgās ierīces vai nu nespēja saglabāt attēlu, vai arī bija pārāk lielas. 1827. gadā franču izgudrotājs Žozefs Nisefors Njepss ar koka kastīti, kas izveidota pēc obskura kameras principa, uzņēma pirmo fotoattēlu. Procesu viņš nosauca par heliogrāfiju. Tajā redzama aina, kas paveras no loga uz tuvējo apkārtni. Bildes radīšanai bija nepieciešamas 8 stundas. Un, kā jau tu redzi, arī tad rezultāts nebija perfekts.

Par digitālo kameru laikmeta sākumu var uzskatīt 1981. gadu, kad pirmo šāda veida ierīci radīja “Sony”. Savukārt šī gadsimta sākumā masveidā sāka ražot telefonus ar iebūvētu kameru. Tādēļ pieprasījums pēc fotoaparātiem saruka. Jo kamera telefonā – tas taču ir tik ērti, vai ne?

Kameras telefonos

Fotoierīču attīstība straujiem soļiem gāja uz priekšu, un jau 1839. gadā Žaks Mandē Dagērs spēja iegūt skaidru attēlu dažās minūtēs. Bet ne jau uz papīra! Uz apsudrabotas vara plates. Par godu viņam šai bilžu iegūšanas metodei tika dots nosaukums – dagerotipija. 1888. gadā anglis Džordžs Īstmens izgudroja pārnēsājamo fotoaparātu “Kodak”, un jau drīz vien fotografēšana kļuva par modes lietu. Bet vai zini, kad savu uznācienu piedzīvoja krāsainās fotogrāfijas? Tas notika ap 1940. gadu. Kādu laiku vēlāk, 1963. gadā, tika izgatavots pirmais “Polaroid” fotoaparāts, kurš acumirklī spēja attīstīt nelielu krāsainu attēlu.

Latvija var lepoties ar mazākā fotoaparāta “VEF Minox” radīšanu. Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) tika izgatavotas vairāk nekā 17 000 “Minox” fotokameru.