Par visiem stārķiem “Ilustrētajai Junioriem” ziņas iegūt neizdevās. Visticamāk, interese radusies par Latvijā bieži sastopamo balto stārķi, un šī putna mēles garums ir 6–7 centimetri.

Rekordisti: dzilnas un dzeņi

Mēles garuma ziņā starp putniem ir savi rekordisti. Interesanti, ka līderi galvenokārt ir izmēros nelielie dzilnveidīgie – dzilnas un dzeņi. To mēles garums ir no 15 līdz 20 centimetriem – mēle ir vairākas reizes garāka par knābi. Tik gara mēle nepieciešama, lai, piemēram, dzenis, izkalis kokā caurumu, ar to varētu aizsniegt koksnē izgrauztās ejās mītošos kukaiņu kāpurus. Bet kā tas iespējams? Dzilnveidīgo mēle sākas labajā nāsī, un atšķirībā no citiem dzīvniekiem tā virzās iekšā galvā, sadaloties divās daļās. Šīs divas daļas apliecas ap galvaskausu un, atkal savienojoties caur speciālu atveri, nonāk knābī.

Sūc ar mēli

Par nākamo rekordistu var uzskatīt kolibri, kas galvenokārt pārtiek no ziedu nektāra. Tam piemērota ir arī to mēle, ko, sūcot nektāru, kolibri savelk caurulītē. Dažu kolibri knābja garums ir 12 centimetri, un barojoties mēle tiek izvirzīta krietnu gabalu uz priekšu.

Nav attīstīta

Dažiem putniem mēle ir rudimentāra (nav attīstīta) un nav saistīta ar barības iegūšanu. Arī šādas mēlītes ir interesantas. Piemēram, kormorānu jeb jūraskraukļu mēlei ir sēnes forma, bet Āfrikas strausam tās forma atgādina burtu “U”. Rudimentāra mēle ir arī pelikāniem un zivjudzenīšiem – tādiem putniem, kas barību norij veselu.