Kad cilvēks ir nomiris, viņa nagi un mati patiešām vēl kādu brīdi aug. Tomēr nav patiesība, ka nagi un mati aug vēl vairākas nedēļas vai mēnešus pēc nāves.

Šūnu dzīves ilgums

Pēc nāves visi orgāni un šūnas nemirst vienlaikus, tas notiek pakāpeniski. Vislabāk savā ikdienas darbā par to var pārliecināties ārsti, kuri cilvēkiem transplantē jeb pārstāda dažādus orgānus. Ja cilvēks dzīves laikā piekritis pēc nāves savus orgānus ziedot, ārstiem ir ļoti maz laika – trīsdesmit minūšu laikā pēc nāves ķirurgiem no ķermeņa jāizņem sirds, aknas un nieres, lai tās būtu dzīvotspējīgas. Pēc tam sešu stundu laikā šie orgāni jāpārstāda citam cilvēkam. Savukārt ādas šūnas, kas ir atbildīgas arī par nagu un matu augšanu, dzīvo ilgāk – ja nepieciešams transplantēt ādu, to iespējams paņemt vēl divpadsmit stundas pēc nāves. Ādas šūnas izdzīvo ilgāk, jo ādā vielmaiņas procesi notiek lēnāk nekā citos orgānos.

Augšanai vajadzīga glikoze

Lai nagi varētu augt, ir nepieciešams ogļhidrāts glikoze, bet, tiklīdz cilvēks ir nomiris, glikoze viņa organismā vairs nerodas. Tāpēc nagi turpina augt vien tik ilgi, kamēr dzīvas ir ādas šūnas – tātad divpadsmit stundas. Diennaktī nags izaug aptuveni 0,1 milimetru garš, divpadsmit stundu laikā – tikai pusi no šī garuma. Turklāt ar gadiem nagi aug arvien lēnāk, tāpēc vecākiem cilvēkiem pēc nāves tie izaug vēl mazāk.

Skābekļa bads

Līdzīgi notiek ar matiem – lai mats varētu augt, tā sīpoliņam nepieciešama enerģija, ko sniedz glikozes sadedzināšana. Bet, lai tas notiktu, organismam vajadzīgs skābeklis, ko tas pēc nāves vairs nesaņem. Tiklīdz sirds apstājas, pa asinsvadiem vairs neplūst asinis, kas ādu apgādā ar skābekli. Līdz ar to mata sīpoliņš, kas atrodas četru milimetru dziļumā ādā, turpina pildīt savu uzdevumu tikai tik ilgi, kamēr ādas šūnas ir dzīvas.

Vizuāls apmāns

Tomēr izskatās, ka pēc nāves mati un nagi ir paaugušies. Tas ir vizuāls apmāns, jo pēc nāves āda izžūst un vairs nav tik elastīga, tāpēc tā atkāpjas gan no pieres, gan naga plātnītes, liekot matiem un nagiem izskatīties garākiem.