It tik jautri griezties karuselī! Šķiet, ka tu traucies vēja ātrumā un visa pasaule iet uz riņķi vien, uz riņķi vien… Tomēr reizēm no tā sareibst galva un rodas slikta dūša. Arī izkāpjot no karuseļa, griešanās sajūta vēl kādu laiciņu nepamet ķermeni un iet taisni uz priekšu ir teju neiespējami. Izrādās, tam ir liela saistība ar mūsu… ausīm!

Līdzsvars – auss iekšpusē

Cilvēka ausis nodrošina ne tikai spēju sadzirdēt, bet rūpējas arī par līdzsvaru. Turklāt ausis nav tikai tie ķermeņa izaugumi, ko vari saskatīt galvas sānos. Patiesībā dzirdes orgāni atrodas galvas iekšienē. Cilvēka auss sastāv no vairākām daļām: ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Iekšējā ausī atrodas arī līdzsvara orgāns, ko veido trīs mazas caurulītes, kuru gali savā starpā ir savienoti. Tās sauc par pusloka kanāliem, un to iekšpuse ir noklāta ar sīkiem matiņiem. Šie kanāliņi ir piepildīti ar īpašu šķidrumu – endolimfu. Brīžos, kad mēs kustamies, arī endolimfa pārvietojas pa kanāliem un pakļaujas mūsu kustībām. Tādējādi tiek iekustināti kanāliņos esošie matiņi, kuri uztver kustības virzienu un to novada uz galvas smadzenēm. Tur šī informācija tiek pārvērsta muskuļu kustībās, kas mums palīdz saglabāt līdzsvaru.

Turpina kustēties

Brīdī, kad mēs, piemēram, karuselī griežamies uz riņķi, arī endolimfa mūsu iekšējā ausī kustas mums līdzi. Tomēr tad, kad mēs apstājamies, endolimfa vēl aizvien turpina kustēties. Tas ir gandrīz tāpat, kā pudelē sakratot ūdeni – arī pēc tam, kad pudele vairs netiek kustināta, ūdens kādu laiku turpina kustēties. Endolimfas kustības šajā gadījumā nav vienmērīgas, un kanāliņos esošie matiņi tiek kustināti uz dažādām pusēm. Līdz ar to arī galvas smadzenes saņem jauktus signālus, ka ķermenis vēl aizvien kustas. Smadzenes nespēj nosūtīt piemērotus signālus muskuļiem, lai tie nodrošinātu līdzsvaru. Tieši tāpēc, griežoties uz riņķi, reibst galva, tomēr, līdzko endolimfa ir nostājusies miera stāvoklī, reibonis pāriet.