Gadu tūkstošiem cilvēki audzē zivis — sākumā to darīja dīķos, bet vēlāk traukos. Jau Babilonijas gaisa dārzos, vienā no septiņiem pasaules brīnumiem, pirms 2600 gadiem esot bijuši dīķi ar dekoratīvajām zivīm. Lūk, vēl citi interesanti vēstures fakti, kas liecina par akvāriju pirmsākumiem!

Seno romiešu akvāriji
Senajā Romā bija gan dīķi ar caurtekošu ūdeni, gan marmora trauki, kuros turēja zivis, un tie bija gandrīz visās bagāto romiešu mājās. Ūdens traukos tika bieži mainīts, un tos no saules aizsargāja īpaši aizkari.

Zelta zivtiņu cienītāji
Pirmie dekoratīvo zivju akvāriju turētāji bijuši ķīnieši. Tanu dinastijas laikā (618–907) Ķīnā sāka audzēt un pavairot dažādas zivtiņas. Sākumā tās turēja mākslīgās ūdenstilpēs, bet vēlāk jau lielos traukos imperatoru pilīs. Zivtiņas varēja aplūkot tikai no augšas, tāpēc tām vajadzēja būt krāsainām. Minu dinastijas valdīšanas laikā (1368–1644) Ķīnā radīja vairākas zelta zivtiņu sugas.

Porcelāns un zelta zivtiņas
Eiropā aizraušanās ar dekoratīvo zivju audzēšanu ienāca no Ķīnas 16.–17. gs. reizē ar porcelānu. 18. gs. beigās Eiropā jau bija izplatītas gan porcelāna vāzes, gan arī dārza baseini ar zelta zivtiņām un ūdensaugiem.

Uz 1640. gadā izgatavotās ķīniešu porcelāna vāzes attēlota aina, kā milzīgā traukā tiek turētas zivis.

Pirmais īstais akvārijs
Pirmais stikla akvārijs tapa 1841. gadā, to izgatavoja angļu zinātnieks Nataniels Begšovs Vards. Sākumā viņš tajos kā siltumnīcās audzēja augus, bet vēlāk nomainīja uz ūdens augiem un zivīm. Stikla traukā ietilpa 100 l ūdens, mājoja ūdensaugs valisnērija un peldēja zelta zivtiņas. 1849.gadā Londonas zoodārzā tika atklāta pasaulē pirmā akvārija ekspozīcija un terārijs(tvertne, telpa vai celtne abinieku un rāpuļu turēšanai).

FOTO: REDAKCIJAS ARHĪVS