Saule parasti ir redzama dienā, bet Mēness un zvaigznes – naktī. Tādēļ nereti esi pārsteigts, ieraugot Mēnesi dienas laikā, kur tas debesīs redzams kopā ar Sauli. Kā gan tas iespējams? Lai to saprastu, izpētīsim Mēness kustību.

Jauns Mēness

Tas ir brīdis, kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli. Tas nozīmē, ka Mēness aust kopā ar Sauli. Šajā laikā tas nav redzams vispār, jo pret Zemi ir vērsta neapgaismotā puse, kā arī Saules gaisma ir pārāk spoža. Ar katru nākamo dienu Mēness pavirzās tālāk savā orbītā ap Zemi un aust par aptuveni stundu vēlāk. Mēness debesīs attālinās no Saules, un vienlaikus ar katru nākamo diennakti mēs redzam arvien lielāku un lielāku Mēness apgaismoto daļu. Tieši šo fāzi tu vari ieraudzīt dienā. Tas ir augošs Mēness, vēlāk tu to redzēsi vakara pusē, pirms pusnakts.

Pusmēness un pilnmēness

Jo tālāk Mēness atrodas no Saules, jo spožāks un pamanāmāks tas kļūst. Kad tas atrodas tieši iepretim vienā pusē Zemei, mēs redzam skaistu pusmēnesi. Šo brīdi dēvē par pirmo ceturksni. Pieliec pirkstu taisnajai līnijai – jāsanāk burtiņam “p” vai “b”.

Mēness turpina savu ceļu un nonāk tieši iepretim Zemei uz vienas līnijas ar Sauli. Tad iestājas pilnmēness, jo Saule apgaismo visu to Mēness daļu, kas ir vērsta pret Zemi.

Dilstošs Mēness

Tālāk Mēness virzās uz priekšu savā orbītā, līdz sasniedz punktu, kur tas atrodas tieši iepretim Zemei otrā pusē. Atkal redzam pusmēnesi, tikai šoreiz, ja pieliki pirkstu taisnajai daļai, izdosies ieraudzīt burtiņu “d”. Šo brīdi dēvē par pēdējo ceturksni. Mēness turpina dilt un aust jau pēc pusnakts. Tas savā orbītā atkal tuvojas punktam, kur tas atradīsies starp Zemi un Sauli, lai uz mirkli pazustu skatam un austu kopā ar Sauli. Dilstošu Mēnesi var redzēt rīta pusē, pirms Saules ausmas.

Mēness fāzes

Mūsu planētas pavadoni visu laiku apspīd Saule – puse Mēness tinas tumsā, bet otrā pusē valda gaisma. Tā kā Mēness maina savu atrašanās vietu attiecībā pret Zemi, mēs redzam dažādi izgaismotu Mēnesi jeb fāzes.