Vairākums cilvēku visu savu dzīvi domā valodā, kurā runā kopš dzimšanas. Taču tie, kuri piedzimst nedzirdīgi, valodu visbiežāk dzīves laikā tā arī nesadzird, tādēļ arī viņu domāšana atšķiras.

Domā žestos un zīmēs

Vai tu spētu kādam izskaidrot, kā darbojas automašīnas motors, ja nekad nebūtu to redzējis? Droši vien būtu grūti. Tāpat no dzimšanas nedzirdīgajiem ir teju neiespējami sākt domāt valodā, ko ikdienā lieto dzirdīgie. Lielākā daļa jau bērnībā apgūst zīmju valodu – roku un ķermeņa žestu izmantošanu burtu un vārdu vietā. Tādēļ arī viņu domas visbiežāk ir vizuāli attēlotas ar žestiem. Domājot nedzirdīgais iztēlojas sevi žestikulējam – vai nu it kā skatoties uz savām rokām, vai skatoties uz sevi no malas.

Ne visi žestikulē

Mēs visi esam līdzīgi, taču katrs no mums – unikāls. Tāpat ir arī nedzirdīgo sabiedrībā, tādēļ ne visi domā vienādi. Daudzi nedzirdīgie dzīves laikā iemācās izrunāt vārdus, teikumus un spēj ar apkārtējiem sazināties teju kā dzirdīgie. Reizēm viņi arī domās izmanto iemācīto runu. Smadzenes tām piešķir skaņu, kaut arī nedzirdīgais to ne reizi nav saklausījis.

Pasauli uzlūko citādi

Līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem liela daļa cilvēku domāja, ka nedzirdīgie ir garīgi atpalikuši, jo uz lietām raudzījās
citādāk. Taču jau labu laiku ir atklāts, ka tā nebūt nav. Patiesībā viņiem ir pavisam atšķirīga domāšana. Valodai mūsu domāšanā ir ļoti liela nozīme, jo tā palīdz veidot noteiktu lietu kārtību. Ja šī valoda ir nevis sadzirdēta, bet gan saredzēta, smadzenēs notiekošie procesi atšķiras. Taču tas nenozīmē, ka tie ir sliktāki. Gluži otrādi – bieži vien nedzirdīgie ir ļoti talantīgi mākslinieki, jo spēj sevi izpaust citādāk.