Jau kopš seniem laikiem cilvēkiem ir bijusi vēlēšanās radīt kaut ko neparastu un pārsteidzošu. Ievērojami izgudrojumi un arhitektūras brīnumi stāsta par cilvēces pagātni un vienmēr atgādina notikumu, kā dēļ tie radīti. Pasaulē šādu brīnumu ir ļoti daudz.

Tūristu iecienīti

Par brīnumiem varam saukt ēkas un būves, kas pārsteidz ar savu skaistumu, arhitektūru un to lielo nozīmi noteiktā laika periodā. Brīnumi var būt dažādi, piemēram, milzīgas statujas un ēkas, senu celtņu drupas, kā arī dabas brīnumi. Pasaules brīnumus var iedalīt vairākās grupās – antīkās pasaules brīnumi, mākslas, arhitektūras, inženierzinātņu, zemūdens pasaules, zinātnes brīnumi un citi. Tie aizrauj apmeklētājus ar savu skaistumu un unikalitāti. Lielākā daļa no tiem ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā un tiek aizsargāta. Šos brīnumus katru gadu apmeklē miljoniem tūristu.

Antīkās pasaules skaistums

Mūsu senči pazina Septiņus antīkās pasaules brīnumus. Seši antīkās pasaules brīnumi tika nopostīti, bet septītais – Aleksandrijas bāka sabruka zemestrīcē. Senās Grieķijas, kuru bija izveidojis Aleksandrs Lielais, teritorijā atradās pieci antīkās pasaules brīnumi. Tie apliecināja varenās impērijas un tajā dzīvojošo cilvēku spēku un prasmes.

Senākais un vienīgais mūsdienās redzamais brīnums ir Gīzas piramīdas, kas atrodas Gīzas pilsētā Ēģiptē netālu no Kairas. Lielākā – Heopsa piramīda ir 137 m augsta. Tā celta apmēram 2560. gadā p.m.ē. pēc farona Hufu (Heopsa) rīkojuma un ir viņa kapavieta. Šī piramīda vairāk nekā 4000 gadu bija augstākā vieta pasaulē. Uzskata, ka tās cēla 20 gadu garumā.

Otrs brīnums bija Babilonas gaisa dārzi mūsdienu Irākas teritorijā. Dārzi bija izveidoti uz vairākām pils terasēm, kur zaļoja koki un citi augi. Tie ierīkoti 9. gs. pirms mūsu ēras pēc valdnieka Nebukadnecara pavēles viņa sievai Amitai. Izrakumi atklāja sarežģītu tuneļu un mehānismu sistēmu, ar ko ūdeni no zemākās terases nogādāja uz augšējām.

Trešais antīkās pasaules brīnums – Artemīdas templis atradās Efesā, netālu no Selčukas pilsētas mūsdienu Turcijā. Šī tempļa kolonnas tika veidotas no marmora.

Ceturtais brīnums – Zeva statuja senajā Olimpijas pilsētā Grieķijā. Tā tika veidota 435. gadā p.m.ē. un veltīta grieķu dievam.

Piektais brīnums – Halikarnāsas mauzolejs atradās Turcijas pilsētā Bodrumā. Tas bija vairāk nekā 40 m augsts, un to uzcēla 352. gadā p.m.ē.

Rodas koloss bija sestais antīkās pasaules brīnums. Grieķu saules dievam veltītā statuja bija 33 m augsta. Tas atradās pie ieejas Rodas salas ostā Grieķijā pie Vidusjūras, un to veidoja 12 gadus. Rodas kolosa būvniecību pabeidza 282. gadā p.m.ē.

Pēdējais brīnums – Aleksandrijas bāka Faras salā Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā. Šis bija vienīgais no Septiņiem pasaules brīnumiem ar praktisku pielietojumu.

Mūsdienu pasaules brīnumi

Laika gaitā mainījušies cilvēku priekšstati par skaistumu. Inženieri un arhitekti radoši un lietpratīgi strādā, lai celtnes varētu iegūt neparastu veidolu. Mainījušies ir ne tikai celtniecības paņēmieni un būvkonstrukcijas, bet arī celtniecībā izmantoto materiālu klāsts. Mūsdienās ēku būvē tiek izmantots tērauds, dzelzs, stikls un citi moderni materiāli. Pēdējo gadsimtu laikā inženieri ir bijuši pirmie, kuri pieņēmuši pārmaiņas un iepriecinājuši ar sava darba rezultātu. Tie ir gan cilvēka roku veidoti priekšmeti, kā automašīnas un lidmašīnas, gan tādas būves, kuras palīdzējušas pārveidot dabu, piemēram, aizsprosti, kanāli, tilti.

Dažām būvēm ir neparasta konstrukcija, citas ir īsti arhitektūras šedevri. Tomēr to kopīgais mērķis ir noderīgums un kalpošana cilvēkiem. Uzskatāmākie izcilo inženieru radītie piemēri ir debesskrāpji un garie tilti, piemēram, pasaulē augstākā ēka “Burj Khalifa” Dubaijā. Iespaidīgs inženieru darba rezultāts ir Panamas kanāls, CN tornis Toronto, Sidnejas Ostas tilts, Eifeļa tornis Parīzē, Narita un Kansai lidostas Japānā. Panamas kanāls, kurš savieno Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu, bija viens no lielākajiem, sarežģītākajiem un grūtākajiem projektiem, kāds jebkad ir realizēts. Telekomunikāciju tornis CN Kanādā ir 553,3 m augsts, un tā ir augstākā brīvstāvošā celtne pasaulē. Savukārt Kansai lidostas termināļus Osakā Japānā cēla trīs gadus. Ēkai ir 1,6 km garš liekts jumts, kuru balsta 900 kolonnas.

Rietumu arkas 192 m augstais nerūsējošā tērauda pusloks savieno Misisipi upes krastus Sentluisā Misūri štatā. Arkai ir 60 vairāk nekā 18 m dziļi pamati.

Zelta vārtu tilts Sanfrancisko, Tauera tilts Londonā, Panamas kanāls, Eifeļa tornis un Luvras stikla piramīda Parīzē, “Empire State Building” un Brīvības statuja Ņujorkā, Petronas torņi Kualalumpurā un Asuānas aizsprosts Ēģiptē ir tikai daži mūsdienu būvniecības brīnumi. Ne vienas vien mūsdienu ēkas apveidu ir iespaidojušas seno laiku celtnes un konstrukcijas. Piemēram, Luvras stikla piramīdas forma ir aizgūta no Ēģiptes piramīdām. Arī Disnejlendas atpūtas kompleksa būvju veidolu Orlando Floridā ir ietekmējušas Vācijas pilis.

Vērtīgās drupas un klinšu veidojumi

Par senām tiek uzskatītas tāds pilsētas, kuras savu uzplaukumu piedzīvoja pirms daudziem gadsimtiem. Tolaik tās bija lieli centri, kuros cilvēki dzīvoja un tirgojās. Daudzas pilsētas laika gaitā savu nozīmi ir zaudējušas un izzudušas, bet dažas joprojām pastāv, lai gan to vietā redzam vienīgi drupas. Cilvēki šīs pilsētas apmeklē, lai iepazītos ar dzīvi un kultūru senatnē. Dažas no slavenākajām senajām pilsētām un drupām ir Mesavērda ASV, Maču Pikču Peru, Čičenica Jukatanas pussalā Meksikā, Petra Jordānijā, drupas Nīlas ielejā, Ankorvats Kambodžā, Atēnas Grieķijā u.c.

Laika gaitā pilsētu drupas un klintis pārveido gan vēja un ūdens erozija, gan citi dabas spēki, piemēram, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, kā arī cilvēka darbība, kuras sekas ir gaisa piesārņojums, skābie lieti u.c. Gaisa piesārņojuma un skābo lietu dēļ daudzos marmora kapakmeņos izzūd uzraksti. Tas tāpēc, ka skābie lieti satur ķīmiskas vielas, kuras bojā daudzu pieminekļu un ēku rotājumus.

Tomēr erozija ne vienmēr nodara ļaunumu, reizēm tās rezultātā rodas savdabīgi klinšu veidojumi, kas vairo dabas skaistumu. Unikālas klinšu radzes laika gaitā ir izveidojušās Pinaklsa tuksnesī Austrālijā. Tās radījusi vēja ārdošā darbība, izpūšot smiltis no mīkstiem iežiem un tos noslīpējot.

Noslēpumainās alas

Alas kā patvērumu izmantojuši senie cilvēki, kuri uz to sienām atstājuši dzīvnieku un citu viņus interesējošu objektu zīmējumus. Pat mūsdienās dažās vietās pasaulē, piemēram, Spānijā un Turcijā, cilvēki dzīvo alās. Visā pasaulē ir daudzas brīnumainas alas. Mamuta ala Kentuki štatā ASV ir slavena ar kopumā vairāk nekā 630 km garām ejām. Savukārt slavenā Kārslbādas ala ASV ir tik liela kā 10 futbola laukumi kopā. Milzīga! Tāpat ievērojama ir Lasko ala Francijas dienvidrietumu daļā. Tā ir slavena ar zīmējumiem uz alu sienām, kurus atstājuši cilvēki, kas alā dzīvojuši apmēram pirms 17 000 gadu. Senie cilvēki uz sienām attēlojuši dzīvniekus.

Senās civilizācijas visā pasaulē ir atstājušas daudzas ar mītiem saistītas vietas, kuru noslēpumi joprojām nav pilnībā izskaidroti. Tās ir senu pilsētu neparastas drupas, mīklaini zīmējumi un neatšifrējami uzraksti, kuri vēsta par šo mistisko vietu. No akmeņiem veidoti apļi Anglijā, kustīgi zārki Barbadosā 1820. gadā, Baltā zirga vietas Oksfordšīrā Anglijā ir tikai dažas no mistiskajām vietām, kuras apskatīt katru gadu dodas tūkstošiem tūristu. Arī mūsdienās tiek atrasti mistiski objekti, piemēram, labības laukos redzamie it kā citplanētiešu veidojumi.