Kustība ir veselīga, un tā ļauj saglabāt labu fizisko formu. Sperot soļus, mēs dedzinām kalorijas jeb enerģiju, kas uzņemta ar pārtiku. Tādēļ pietiekami bieža kustēšanās ejot, skrienot, sportojot palīdzēs neiedzīvoties liekā svara problēmās.

Uzstādi mērķi!

Pašam izskaitīt dienā pieveiktos soļus būtu pagrūti, jo parasti tie mērāmi tūkstošos. Tāpēc talkā nāk tehnoloģijas un skaita soļus tavā vietā. To var darīt tavs viedtālrunis vai speciāla ierīce – pedometrs, ko apliek ap roku gluži kā pulksteni. Arī lielākajā daļā viedo pulksteņu atradīsi soļu skaitītāju. Tas palīdzēs sekot līdzi tavai kustībai visas dienas garumā. Sākumā pulksteņi un viedtelefoni piedāvā jau uzstādītu mērķi, cik soļu dienā jānoiet. Skaitlis var būt dažāds, bet parasti tas svārstās no 6000 līdz 10 000. Speciālisti iesaka dažādu soļu skaitu, ko dienā vajadzētu noiet. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka jānoiet vismaz 10 000 soļu, lai saglabātu un uzlabotu veselību, taču pagājušā gada pētījumi liecina, ka daudz labāk ir tēmēt uz 15 000 soļiem, jo tad efekts ir labāks. Vai skaitlis liekas pārlieku augsts? Nebūt ne! Jo soļus skaitīt vari arī fizisko aktivitāšu laikā, piemēram, spēlējot futbolu vai tautas bumbu.

Sportisti soļo raitāk

Sportisti ir ļoti aktīvi, tāpēc nav nekāds brīnums, ka noieto soļu skaits dienā ir daudz lielāks nekā tiem, kas pasporto tikai dažreiz. Taču arī tas atšķiras – atkarībā no sporta veida un izvēlētajām treniņu metodēm. Piemēram, olimpisko spēļu dalībniece frīstaila slēpošanā Grēta Eliāzena dienā pieveic 20 000 soļu. Taču futbolistiem, kuriem pa laukumu jāskraida šurpu turpu, soļu skaits noteikti būs lielāks – spēles laikā vien tiek pieveikts ap 16 000 soļu. Tas nozīmē, ka kopējais soļu skaits dienā varētu būt no 26 000 līdz pat 36 000 soļu. Savukārt tie, kuri nodarbojas ar sporta veidu, kas prasa mazāk kustības šurpu turpu, piemēram, svarcēlāji, dienā noiet ap 8000–12 000 soļu.