Miljoniem gadu ilgās evolūcijas laikā daudzas dzīvnieku sugas pārveidojas tiktāl, ka zaudē gandrīz jebkādu līdzību ar saviem tālajiem senčiem. Citi dzīvnieki nespēj pielāgoties vides apstākļu pārmaiņām un izmirst. Šāds liktenis pirms 66 miljoniem gadu piemeklēja dinozaurus. Tomēr ir arī tādi dzīvnieki, kas saglabājas gandrīz nemainīgi miljoniem gadu. Šādus dzīvniekus mēdz saukt par dzīvajām fosilijām.

Par senāko dzīvo fosiliju bieži mēdz uzskatīt pakavkrabjus, kas sastopami Āzijas un Amerikas piekrastē. Par spīti nosaukumam, šie neparastie ūdens dzīvnieki patiesībā ir tuvāki radinieki zirnekļiem, ērcēm un skorpioniem, nevis mūsdienu krabjiem. Zinātnieki ir atraduši 450 miljonu gadu senas pakavkrabju fosilijas un secinājuši, ka tie nav mainījušies gandrīz nemaz.

Senzivs pārspēj dinozaurus

Viena no zināmākajām dzīvajām fosilijām ir celakants. Zinātniekiem šī zivs bija pazīstama tikai no pārakmeņojumiem, un viņi ilgi uzskatīja, ka tā izmirusi aptuveni tajā pašā laikā, kad dinozauri. Tā tas bija līdz 1938. gadam, kad kāds zvejnieks atrada celakantu savā lomā pie Dienvidāfrikas krastiem. Celakanti ir saglabājušies gandrīz nemainīgi apmēram 400 miljonu gadu – tie parādījās krietni senāk nekā pirmie dinozauri.

Seni un indīgi

Dinozauru valdīšanas laikā zīdītāji (pie kuriem mūsdienās pieder arī cilvēks) bija tikai maziņi, pelēm līdzīgi radījumi. Pēc dinozauru izmiršanas zīdītājiem parādījās labākas iespējas un tie strauji attīstījās, sasniedzot to daudzveidību, kāda ir vērojama pašlaik. Tomēr Karību jūras salās ir saglabājušās divas savā starpā radniecīgas prāviem ciršļiem līdzīgu dzīvnieciņu sugas, kas ir ļoti līdzīgas saviem tālajiem senčiem, kuri mājoja vienā laikā ar dinozauriem. Šķeltzobji jeb solenodoni ir ievērojami ne tikai ar savu senumu, bet arī ar to, ka ir vieni no nedaudzajiem indīgajiem zīdītājiem. Mūsdienās abas šķeltzobju sugas ir apdraudētas.