Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka mazās ražas veltes pieskaitāmas pie ogām, bet lielās pie augļiem, tā vis nav. Piemēram, ķirbis ir lielākā oga Latvijā. Bet kā tad ir ar smiltsērkšķiem?

Riekstiņš

Augļi ir visiem ziedaugiem, kuri kaut reizi mūžā zied. Augļu veidi var būt dažādi, piemēram, pāksts, pogaļa, rieksts, kaulenis, oga un vēl daudzi citi. Tajos nogatavojas sēklas. Smiltsērkšķa auglis patiesībā nav oga, bet gan olveidīgs riekstiņš ar oranžu vai dzeltenoranžu mīkstumiņu. Riekstiņa ārējais izskats mūs maldina, jo atgādina odziņu.

Sievišķais un vīrišķais

Smiltsērkšķis ir divmāju augs. Tas nozīmē – lai tas dotu ražu, jāstāda gan sievišķais, gan vīrišķais augs. Vīrišķais augs nepieciešams, lai tiktu apputeksnēti sievišķie krūmi. Šo darbiņu paveic vējš. Smiltsērkšķu krūmi mēdz izaugt par prāviem krūmiem, kas jau vairāk līdzinās kokiem, dažkārt pat 8 metru augstumā. Visbiežāk tos audzē un pavairo cilvēki, taču nereti šie krūmi ir sastopami arī brīvā dabā. Smiltsērkšķim patīk mitrums un saule, tāpēc savvaļā tos dažkārt var ieraudzīt arī pludmales kāpu zonā. Smiltsērkšķu krūmiem uz zariem ir pamatīgi ērkšķi. Līdzīgi kā rozēm. Tāpēc ražas novākšana nav nemaz tik vienkārša, jo katra mazā odziņa, kas, ērkšķu ieskauta, stingri turas pie zara, jānoplūc.

Labai imunitātei

Lai gan svaigā veidā smiltsērkšķa ogas ir ar izteiktu garšu un visai rūgtas, tās ir ļoti veselīgas, jo satur daudz dažādu vitamīnu un citas vielas, kas spēcina tavu organismu. Tieši tāpēc saimnieces šīs vitamīniem bagātās ogas gatavo dažādos veidos, lai iegūtu gan veselību, gan labu garšu. No smiltsērkšķiem gatavo ievārījumus, sulas, biezeņus, mērces. Tos var izmantot arī, gatavojot saldos ēdienus vai kūkas, jo atsvaidzina garšu. Taču ogas var arī vienkārši sasaldēt un ziemā, izņemot no saldētavas, ēst kā končas. Pamēģini tu arī!