Vidējais attālums no Zemes līdz Mēnesim ir 384 000 km. Starp ASV un bijušo Padomju Savienību norisinājās spraiga sacensība kosmosa pētīšanas jomā, arī Mēness sasniegšanā. Padomju Savienība 1961. gadā pirmā palaida kosmosā cilvēku. Savukārt ASV pēc astoņiem gadiem nogādāja pirmo cilvēku uz Mēness.

Zemes pavadonis

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Tas riņķo apkārt Zemei, vienmēr pret to pavērsis tikai vienu pusi. Mēness ir spožākais spīdeklis naksnīgajās debesīs, bet tas pats neizstaro gaismu. Mēness spīd tāpēc, ka tā gaišā virsma atstaro Saules starus.

Mēnesim riņķojot ap Zemi, mainās apgaismotā Mēness veidoli, ko mēs redzam no Zemes. Tos dēvē par Mēness fāzēm. Kad Zeme atrodas starp Mēnesi un Sauli, mēs redzam apaļu Mēnesi jeb pilnmēnesi. Kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli, tas ir pilnīgi aizēnots, un to dēvē par jaunmēnesi. Pilns Mēness fāžu cikls ilgst 29,5 dienas. Mēness tumšā puse no Zemes nav redzama. Pirmo reizi to nofotografēja Krievijas kosmiskā zonde 1959. gadā.

Lieliski sagatavota komanda

1969. gada 20. jūlijā kosmosa kuģis “Apollo 11” sasniedza Mēnesi, un astronauti Nīls Ārmstrongs un Edvins Oldrins izkāpa uz tā virsmas. Izkāpjot uz Mēness virsmas, Nīls Ārmstrongs sacīja: “Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs cilvēcei.” Šī apkalpe sastāvēja no trim lieliski sagatavotiem astronautiem. Katrs astronauts jau iepriekš bijis piedalījies lidojumā. Nīls Ārmstrongs bija pirmais cilvēks, kurš izkāpa uz Mēness, Edvins Oldrins ir otrais. Bet Maikls Kolinss palika modulī “Columbia”.

Ceļojums uz Mēnesi

No Zemes līdz Mēnesim “Apollo 11” lidoja četras dienas. Astronauti uz Mēness virsmas pavadīja 21 stundu un 37 minūtes. Kosmosa kuģis sastāvēja no diviem moduļiem – “Columbia” un “Eagle”. Orbītā tos nogādāja raķete “Saturn V”. Kad kosmosa kuģis bija vienreiz apriņķojis ap Zemi, moduļi atdalījās no raķetes “Saturn V” un uzsāka ceļojumu Mēness virzienā. Kamēr kosmosa kuģis vienreiz apriņķoja ap Mēnesi, moduļi vēl bija savienoti. Tad modulis “Eagle” atdalījās un nosēdās uz Mēness virsmas. Taču modulis “Columbia” turpināja riņķot orbītā ap Mēnesi.

Īpašās misijas

Mēnesi sasniedza pavisam piecas “Apollo” misijas, pēdējā norisinājās 1972. gadā. “Apollo 11’’ bija pirmā no sešām ASV Mēness izpētes misijām. Laika posmā no 1969. līdz 1972. gadam veiksmīgus lidojumus veica arī “Apollo 12, 14, 15, 16, 17”.

“Apollo 13” Mēness misijas komanda 1970. gadā aizlidoja rekordlielā attālumā no Zemes – 400 171 km. Šis attālums ir vienāds ar desmit Zemes ekvatora garumiem. Lidojums gan bija neveiksmīgs, jo uzsprāga skābekļa tvertne, un kuģis atgriezās uz Zemes. Kosmosa kuģis bija nolidojis 55 stundas un atradās 329 000 km attālumā no Zemes, kad sprādziens sabojāja servisa modeļa degvielas, elektroapgādes un skābekļa padeves sistēmas. Nolaišanās uz Mēness virsmas tika atcelta. Dažas stundas pirms nolaišanās okeānā tika atvienots servisa modelis un apkalpe pirmo reizi ieraudzīja, cik lielus postījumus bija nodarījis sprādziens.

“Apollo 13” bija jāiet orbītā ap Mēnesi 111 km augstumā no tā virsmas un jāveic apmēram tāds pats attālums kā iepriekšējo Mēness misiju kuģiem. Dažiem komandas locekļiem bija paredzēts nolaisties uz Mēness virsmas. Kad kosmosa kuģi sabojāja sprādziens, lidojuma trajektorija tika mainīta. Kosmosa kuģi ievadīja citā orbītā ap Mēnesi tālāk no tā virsmas. Tas tika darīts, lai komanda varētu droši atgriezties uz Zemes.

Pēc sešām veiksmīgām misijām programma “Apollo” tika pabeigta. Kopš tā laika neviens cilvēks uz Mēness vairs nav bijis.

Kosmosa iekarošana

Pirmais mākslīgais Zemes pavadonis jeb satelīts tika palaists orbītā 1957. gadā. Kopš tā laika kosmosu ir pētījuši gan daudzi pilotējami kosmosa kuģi, gan bezpilota zondes, gan satelīti, kas riņķo orbītā ap Zemi. Ar šo kosmisko ierīču palīdzību ir iegūtas jaunas zināšanas par Visumu.

Satelīti ir kosmiski lidaparāti, kas riņķo pa orbītu ap Zemi. Orbītā satelītus nogādā raķetes. Ap mūsu planētu riņķo tūkstošiem dažādu satelītu – sakaru, televīzijas, meteoroloģiskie un izlūkošanas (spiegošanas). Satelīti savākto informāciju pārraida uz Zemi, izmantojot radioviļņus.

Zondes ir bezpilota kosmiskie lidaparāti, kas pēta kosmosu. Tās izmanto dažādu Saules sistēmas ķermeņu, arī planētu pētīšanai. Zondes ir aprīkotas ar fotokamerām, mērinstrumentiem un raidītājiem, kas nosūta savākto informāciju uz Zemi, un saules paneļiem, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru darbina visas ierīces.

1973. gadā starpplanētu zonde “Pioneer 10” bija pirmais kosmiskais aparāts, kas riņķoja orbītā ap Jupiteru. 1983. gadā zonde šķērsoja tālākās Saules sistēmas planētas Neptūna orbītu.

Spraigā sacensība

ASV un Padomju Savienība bija pirmās valstis, kas uzsāka kosmosa izpēti. Starp tām izvērtās īstena sacensība. Pirmais cilvēks, kurš lidoja kosmosā, bija krievu kosmonauts Jurijs Gagarins ar kosmosa kuģi “Vostok 1”. Viņš 1961. gadā vienreiz apriņķoja apkārt Zemei 315 km augstumā.

1957. gadā Padomju Savienība nogādāja orbītā pasaulē pirmo Zemes mākslīgo pavadoni “Sputņik 1”. Otrais Zemes mākslīgais pavadonis bija “Sputņik 2”, to Padomju Savienība ievadīja orbītā. Tas bija pirmais pavadonis ar dzīvu būtni – suni, vārdā Laika. Suns bija pievienots aparātiem, kas kontrolēja viņa veselības stāvokli. Suns gan gāja bojā, kosmiskajam aparātam pārkarstot. Pēc tam kosmosā tika sūtīti arī citi dzīvnieki, piemēram, pērtiķi.

ASV daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa programma bija “Space Shuttle”. Kosmoplāns līdz noteiktai vietai kosmosā nogādāja kravu vai cilvēkus un tad atgriezās uz Zemes. Pēc tam to varēja izmantot jauniem lidojumiem. “Space Shuttle” dzinēju jauda bija tikpat liela kā 31 lidmašīnai “Boeing 747”. 2011. gadā pēc 135 lidojumiem šī kosmosa programma tika izbeigta.