Stikla glāzes, trauki, logu rūtis un citi priekšmeti ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Izrādās, stiklu atklāja
pavisam nejauši!


Ilgu laiku uzskatīja, ka stikla noslēpumu atklājuši feniķiešu, tirgotāji. Seno romiešu rakstnieks Plīnijs Vecākais (23.–79. gads) rakstīja, ka mūsu ēras sākumā ar dažādām precēm piekrautais kuģis no Saidas (Libānā) esot iekļuvis spēcīgā vētrā, tāpēc komanda nolēmusi pietauvoties krastā. Apsildījušies pie ugunskura, jūrnieki nolēma pagatavot pusdienas.
Lielo kuģa katlu vajadzēja kaut kur novietot, bet smilšainajā pludmalē nevarēja atrast nevienu akmeni. Apķērīgie “jūras vilki” atstiepa no kuģa lielus blokus ar sodu un uz tiem uzlika katlu. Kad vētra pierimusi, feniķieši gribējuši sodu aiznest atpakaļ, bet ievērojuši dīvainus veidojumus ugunskura vietā — soda karstumā bija savienojusies ar smiltīm. 20. gs. šo stāstu centās pārbaudīt, tomēr izrādījās, ka pat lielā ugunskurā nav tik karsts, lai sakausētu sodu ar smiltīm. Tāda temperatūra rodas tikai krāsnī.
Zinātnieki uzskata, ka, visticamāk, stiklu izgudroja kāds ne visai akurāts ēģiptiešu podnieka zellis. Viņš smilšu un sodas maisījumā nejauši iesviedis vēl neapdedzinātu māla trauku. Lai noslēptu nedarbu, zellis, neko nesakot meistaram, trauku ielicis krāsnī, kā rezultātā gatavais trauks bijis pārklāts ar stikla kārtiņu jeb glazūru.

Jau pirms 5 tūkstošiem gadu ēģiptiešu piramīdas iekšpusē bija izliktas ar flīzītēm, kas pārklātas ar stikla glazūru