Gan baltie, gan melnie stārķi ziemo Āfrikā. No Eiropas uz Āfriku tie dodas pa diviem dažādiem ceļiem. Latvijas stārķi lido gar Vidusjūras austrumu piekrasti pāri Turcijai, Sīrijai, Izraēlai un Saūda Arābijai.

Lido mēnesi, pat divus
Stārķi no Latvijas izlido augusta beigās, septembra sākumā. Āfrikā viņi ierodas, agrākais, mēneša laikā, bet, ja lido līdz Dienvidāfrikai, tad divos mēnešos. Stārķi ceļā vairākkārt apstājas, lai uzbarotos. Ja ēdamo grūti atrast, tie pieturvietā uzturas ilgāk. Ja barību vispār nevar atrast, diemžēl aiziet bojā. Uz mājām stārķi sāk startēt jau februārī, lai Latvijā nonāktu marta beigās.

Ikdiena siltajās zemēs
Mūsu stārķi apmetas gar visu Āfrikas austrumkrastu — Sudānā, Etiopijā Somālijā, Kenijā, Ugandā, Tanzānijā, Mozambikā, Zambijā un pat Dienvidāfrikā. Arī melnie stārķi ziemo apmēram turpat. Āfrikā stārķi uzmeklē mitras
vietas — ezerus, lagūnas, purvus, upju gultnes. Tur stārķiem ligzdu nav, viņi nakšņo kokos.
Stārķu mērķis ir iespējami daudz ēst un uzkrāt spēku rezerves, lai atgrieztos mājās un izperētu jaunos putnēnus. Ēdienkarte Āfrikā līdzinās Latvijā esošajai. Stārķi ēd kukaiņus, abiniekus, uzkož arī kādu mazu zīdītāju, piemēram, peli, un nesmādē pārtikas atkritumus. Stārķi labprāt pamielojas arī ar siseņiem. Āfrikā viņiem jāuzmanās no cilvēkiem, jo vietējie tos medī.

Prom no ziemas — baltie stārķi Tanzānijā

Kāpēc aizlido
Uzskata, ka stārķi, kā arī citi putni un pat tauriņi dodas uz siltajām zemēm un atgriežas tāpēc, ka reiz klimats pie mums bijis siltāks. Tam pasliktinoties, putni bija spiesti atkāpties uz dienvidiem, bet viņiem saglabājusies ģenētiskā atmiņa — šeit bija ļoti labi, ēdamā pietika, tāpēc tie gada siltajā laikā atgriežas. Ja rastos labi apstākļi ziemošanai kā, piemēram, patlaban meža pīlēm, iespējams, stārķi projām nelidotu