Origami jeb papīra locīšanas māksla radusies Ķīnā, kur 105. gadā izgudrots papīrs. To izmantoja dažnedažādiem nolūkiem. Piemēram, lai izgatavotu lukturīšus. Tomēr par tādiem brīnumiem, kādus locīja Japānā 7. gs., ķīnieši neaizdomājās.

Locīšana — dvēselei patīkama
Izrādās, japāņi papīra locīšanai piegāja citādi — izveidot nevis mājsaimniecībai domātu priekšmetu, bet gan kaut ko patīkamu dvēselei. Japāņi locīšanai izmantoja izturīgu papīru, ko sauc par vaši. Sākumā tas bija domāts tikai oficiāliem pierakstiem un reliģiskajiem rakstiem. Pamazām origami kļuva par japāņu kultūras un arī ikdienas sastāvdaļu, piemēram, augstmaņu kāzu svinībās glāzes izrotāja ar papīra tauriņiem, kas attēloja līgavu vai līgavaini, tējas ceremoniju meistari saņēma īpaši salocītus diplomus, kurus vairs nevarēja salocīt atpakaļ pa tām pašām locījuma vietām utt. Cilvēki izdomāja dažādus veidus, kā padarīt izlocītās lietas aizvien interesantākas.
Muromači periodā (1338–1573) tika izdoti likumi, kas noteica atbilstoša papīra lietošanu noteiktos dzīves gadījumos. Šīs tradīcijas ir spēkā arī mūsdienās.

Vācu origami meistara Stefena Vēbera veidotais papīra vērsis

Nodarbojas pat bērnudārzos
Tokugavu periodā (1603–1868) origami kļuva pieejamāks parastiem cilvēkiem, jo papīrs vairs nebija tik ekskluzīvs — to ražoja masveidā. 1797. gadā izdota pasaules visvecākā grāmata par origami “Senzabuku Orikata”, kas nozīmē “Kā izlocīt 1000 dzērvju” — tur detalizēti parādīta dzērvju locīšana. Tradicionāli dzērves japāņiem ir laimes un ilga mūža simbols. Meidzi periodā (1868–1912) origami māksla kļuva tik populāra, ka to sāka mācīt bērnudārzos, skolās un dažādos pulciņos

Iemācies arī Tu: