Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.
UZZINI VAIRĀK >>>
Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.
LASĪT VAIRĀK >>>
Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.
UZZINI VAIRĀK >>>
Grāmatnīcu un bibliotēku plauktos vari atrast neskaitāmi daudzus pasaulslavenus literāros darbus, kas ir uzskatāmi par klasiku, piemēram, brāļu Grimmu pasakas, Viljama Šekspīra lugas vai Hansa Kristiana Andersena darbi. Arī latviešu autoru darbi ir ieguvuši klasikas statusu, piemēram, “Lāčplēsis” vai “Mērnieku laiki”. Bet kas šajās grāmatās ir tāds, kas tās padara par klasiku?
Uzzini vairāk >>>
Droši vien tev filmās gadījies dzirdēt, ka citiem neizpaužamu informāciju sauc par valsts noslēpumu. Reizēm slepenās informācijas zinātājam nākas bēgt no ļaundariem, kas noslēpumu vēlas uzzināt. Taču, izrādās, valsts noslēpumi ir arī Latvijā, un tie zināmi vien dažiem. Tu taču arī neteiktu savu e–pasta paroli svešiniekam!
Uzzini >>
Daudzas dzīvnieku sugas ir briesmās, jo ir apdraudēta gan to dabiskā dzīves vide, gan tās ir pakļautas izmedīšanai. Arī citi, cilvēka pieradināti dzīvnieki var ieņemt to vietu. Tāpēc dzīvnieku sugas mēdz izmirt – jo nespēj piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Savvaļas dzīvieku sugu iznīkšana ir pakāpeniski paātrinājusies kopš 1600. gada.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Teju ikviens dzīvē ir saskāries ar brīdi, kad pēkšņi kāds sāk smieties. Un, ja
sāk smieties apkārtējie, grūti nesmieties līdzi.
Lai arī ko teiktu dažādi gudrīši par iešanu gulēt laikus, istabas vēdināšanu pirms miega, pareizu ēšanu… pamosties no rītiem tik un tā ir bezgala grūti! Kā to mainīt?!
UZZINI VAIRĀK >>
Medūzas ir vienas no senākajām pasaules iemītniecēm – tās radušās vismaz pirms 550 miljoniem gadu. Iepazīsti vienu no visvienkāršākajām, taču krāšņākajām radībām pasaulē!
Iepazīsti medūzu >>
Doties uz skolu ir forši, tomēr reizēm tu droši vien gribētu, lai brīvdienas būtu garākas. Bet vai vari iedomāties, ka kādreiz uz skolu bija jāiet arī sestdienās?
UZZINI VAIRĀK >>
Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un valsts galva. Viņš pārstāv mūs pasaulē, uzrunā tautu īpašos notikumos, piemēram, 18. novembrī, un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentu ievēlē Saeimā, un viņa pilnvaras darbojas četrus gadus. Pēc tam viņu var ievēlēt vēlreiz, taču vairāk par divām reizēm pēc kārtas amats nepienākas. Noskaidrosim — kāpēc!
UZZINI VAIRĀK >>
Jau senajos alu zīmējumos cilvēki ir attēloti ar apautām kājām. Pirmie apavi bija pavisam vienkārši — no jēlādas, bieži vien ar visu dzīvnieka spalvu. Ādu malās bija caurumi, un caur tiem izvilktas ādas strēmeles vai cīpslas. Kāju uzlika uz ādas gabala un saites savilka. Šāds princips saglabājies mums zināmo pastalu izgatavošanā.
UZZINI VAIRĀ >>
Pakavus var dēvēt par zirgu kurpēm. Tos visbiežāk izgatavo no tērauda vai alumīnija, un izskata ziņā pakavi atgādina “U” burtu. Noskaidrosim, kāpēc arī zirgiem vajadzīgas kurpes!
Uzzini vairāk >>
Asinis dēvē arī par “sarkano zeltu” — ja cilvēkam asiņu pietrūkst, tas var novest pie bēdīga gala. Jau gadsimtiem ilgi prātots, kā pārliet asinis. Cilvēka organisms ir tik īpašs, ka tam neder dzīvnieku asinis un pat daudzu citu cilvēku asinis. Kāpēc?
Uzzini vairĀk >>
Novembra “Ilustrētā Junioriem” numurā vari izlasīt, kur savu ikdienu pavada Latvijas prezidents – Rīgas pilī. Arī ASV prezidenti mitinās kādā grandiozā celtnē – Baltajā namā. Uzzini, kāpēc to tā sauc!
Lasi tālāk >>
Šis mazais, mīlīgā paskata zvēriņš patiesībā jau gadiem sen ieņēmis vietu cilvēku sirdīs kā ģimenes mīlulis. Galvenokārt gan tāpēc, ka tas veikli prot ķert peles. Bet pat, ja grauzēji problēmas nesagādā, fretka var kļūt par lielisku ģimenes draugu. Iepazīsti to tuvāk!
Lasīt vairāk >>
Amerikas kosmiskās aviācijas rūpnīcā 1949. gadā strādāja asprātīgs inženieris Edvards Mērfijs. Reiz viņš piedalījās eksperimentā, kurā pētīja cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu. Eksperimenta gaitā Mērfija asistentam pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori. To varēja izdarīt gan pareizi, gan nepareizi, un asistents tos uzstādīja nepareizi. Mērfijs tad esot noteicis: “Ja tam puisim būs kāda iespēja pieļaut kļūdu, viņš to arī izdarīs.” Mērfijs asprātīgas piezīmītes izmetis arī citkārt, tāpēc kolēģi viņa trāpīgos izteicienus nodēvēja par “Mērfija likumiem”.
Preses konferencē, kas notika pēc projekta veiksmīgas pabeigšanas, kāds eksperimenta dalībnieks pasmējies, ka komandai izdevies izvairīties no nelaimes gadījumiem un nepatikšanām, tāpēc ka tie labi zinājuši “Mērfija likumus”. Viņš arī padalījās ar žurnālistiem, kādi ir šie likumi, un pārfrāzēja Mērfija teikto šādi: “Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi.” Ar to maisam gals bija vaļā — prese ne vien publicēja inženiera izteicienus, bet piedomāja klāt vēl jaunus.
Daži Mērfija likumi:
- Nekas nav tik viegli, kā izskatās.
- Uzvarēs tas, kurš vismazāk gribējis piedalīties spēlē.
- Ja vairāku mēnešu laikā notiek tikai trīs interesanti pasākumi, tie visi notiks vienā vakarā.
- Kad esi nolēmis izslēgt radio, sāk skanēt tava mīļākā dziesma.
- Ātrākais veids, kā atrast kādu lietu, ir sākt meklēt citu.
- Ja ir rakstāmais, tad nav papīra. Ja ir papīrs, tad nav rakstāmā. Ja ir abi, tad nav, ko pierakstīt.
- Iespēja sviestmaizei nokrist ar apsmērēto pusi uz leju ir tieši proporcionāla paklāja cenai jeb, jo dārgāks paklājs, jo drīzāk tā nokritīs ar sviestu uz leju.
- Visi steidzamie darbi jānodod vienā un tajā pašā dienā.
- Jebkurš instruments, kas nokritis zemē, aizripos visgrūtāk pieejamā vietā.
FOTO: GETTYIMAGES.COM
Viss sākās 1957. gadā, kad spānis Enriks Bernats nāca klajā ar ideju
par konfekti uz kociņa. Enriks nosprieda — būtu lieliski radīt konfekti, kuru ēdot nav jānosmērē nedz rokas, nedz apģērbs. Viņam bija aizdomas, ka tāda varētu patikt ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem.
Reizēm gadās negribot ar savu darbību otram nevis pakalpot, bet gan drīzāk nodarīt kādu skādi. To sauc par “lāča pakalpojumu”. Uzzini, kā šāds apzīmējums radies!
Uzzini atbildi >>
Vai spēj iztēloties šo objektu telpā? Ja to būtu iespējams apskatīt no visām pusēm… No cik bumbām veidota piramīda?
Lasīt vairāk >>
Maskēšanās karaliene, stipra tvēriena īpašniece un gudrības simbols visā pasaulē. Uzzini 10 aizraujošus faktu par pūci!
Lasi tālāk >>
Esi vērīgs! Meklē un atrodi septiņas skaitļu kombinācijas, kas paslēpušās ciparu rindā!
Lasīt vairāk >>
Garākā iela Latvijā stiepjas 16 km garumā un atrodas Rīgā – tā ir Jaunciema gatve, kas ved apkārt Ķīšezeram. Bet kura ir garākā iela pasaulē?
Lasīt vairāk >>
Iejūties detektīva ādā un atrodi – kas abos attēlos vienāds, kas atšķirīgs!
Meklēt atšķirības >>
Pa mazām caurulītēm, kuras dēvē par asnisvadiem, tavā organismā rinķo asinis. Ir lielie un mazie asinsvadi, visādi leikocīti, eritrocīti, trombocīti, plazma… Noskaidrosim interesantus faktiņus par tiem.
Lasīt vairāk >>
Iedomājies, kāds to patiešām ir izmērījis! Uzzini, cik gara tā ir!
lasi tālāk >>
Mūsu planēta ir pārsteigumu pilna, turklāt līdz galam neizzināta. Iepazīsim dažus krāšņus iežus, kurus slēpj mūsu zemes dzīles!
Lasīt vairāk >>
Lielais dzīvnieks patiesi ir spēcīgs un varens, varētu domāt, ka tas ir īsts plēsoņa. Taču patiesībā nīlzirgs ir… veģetārietis!
Lasi tālāk >>
Nakts, kad lielāki un mazāki staigā no vienas mājas uz otru, jautādami pēc saldumiem, vairs nav tālu. Palīdzi arī spociņam tikt pie kārumiem!
Lasīt vairāk >>
Jautrā skaitīšanas spēle. Izrēķini, ko slēpj cūciņas, cāļi, aitas un zaķi, un noskaidro, cik stiprs esi matemātikā!
Lasīt vairāk >>
Atrisini uzdevumu! Izdomā, kurš burts jāmaina, lai tiktu pie rezultāta!
Lasīt vairāk >>
Pagājušā gada vasarā Austrālijas mežos lielās platībās plosījās ugunsgrēki. Meži izdega un līdz ar to tur mītošajām pandām sāka pietrūkt barības. Pētnieki izdomāja, ka ar dronu no gaisa varētu izmētāt eikaliptu koku sēklas, lai ar laiku atjaunotu koku audzes.
Lasīt vairāk >>>
Vai te ūdens tiešām ir sarkans? Nē, nav vis!
Uzzini atbildi >>
Meiteņu bildes ar tūtiņā savilktām lūpām jeb tā sauktajiem “Duckface” selfijiem ir teju pārņēmušas sociālos tīklus. Noskaidro, kā sākās šis fenomens!
Lasi tālāk >>
Uzzini interesantus faktus par animācijas filmiņas varoņiem!
Dodies tālāk >>
Gluži tāpat kā neviens cilvēks nav pilnīgi pasargāts no nejaukas slimības,
arī datoriem var uzglūnēt vīrusi. Tādēļ vienmēr esi uzmanīgs, lietojot datoru, un nekad never vaļā aizdomīgus e–pastus.
Tu noteikti esi pamanījis, ka veikala plauktos atrodami visdažādākie jogurti – ar zemenēm, persikiem, avenēm, mellenēm un citām piedevām. Taču patiesībā tīrs jogurts ir baltā krāsā un ar skābenu garšu.
Lasi tālāk >>
Katram no mums, visticamāk, arī tev, ir sava pase. Oficiāls dokuments, kas apliecina tavu personu. Laika gaitā pases izskats ir vairākkārt mainījies. Tomēr viena no nemainīgām vērtībām šajā dokumentā ir personas fotogrāfija.
Uzzini vairāk >>
Droši vien animācijas filmās esi redzējis, kā kāds spalgi iedziedas un glāze blakus sabirst drumslās. Izrādās, tā notiek ne tikai multenēs! Uzzini kāpēc un noskaties video!
Lasi tālāk >>
Pasaulē ir pieejami dažnedažādi fluffy slime veidi: caurspīdīgi, vienkrāsaini, raibi, tumsā spīdoši utt. Turklāt lielāko daļu no tiem ir iespējams pagatavot no mājās atrodamām sadzīves lietām.
Lasi tālāk >>
