Kartupeļi savus labumus ir paslēpuši zem zemes. Tos mēs ievācam, glabājam, gatavojam un liekam gan svētku, gan ikdienas galdā. Taču augam ir vēl apaļi izaugumi, kas nav ēdami, – bumbulīši.
LASĪT VAIRĀK >>>
Dabā plastmasa sadalās vairāku gadsimtu vai pat gadu tūkstošu laikā. Līdz ar to gandrīz visa cilvēces saražotā plastmasa, kas ir nonākusi dabā, tur joprojām atrodas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ledus klāj apmēram 10% Zemes virsmas. Tas veido ledājus, kas izgrauž dziļas ielejas un transportē drupu materiālu simtiem kilometru attālumā. Un ir apgabali, kas ledus kārtas saglabā, neraugoties uz gadalaiku.
LASĪT VAIRĀK >>>
Ja ne dzīvē, tad fotogrāfijās tu noteikti esi redzējis zuti. Lai gan pēc nosaukuma un izskata tie ir līdzīgi, Eiropas zutis un elektriskais zutis nav pat radinieki.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ir divas galvenās koku grupas – skuju koki un lapu koki. Koki ir vieni no lielākajiem un visilgāk dzīvojošajiem organismiem uz Zemes.
LASĪT VAIRĀK >>>
Kad kļūst siltāks, parkos, mežos un pļavās tūkstošiem augu priecē mūs ar skaistiem ziediem un dzīvīgi zaļo krāsu. Tomēr reizēm neiedomājamies, ka daži no tiem ir indīgi. Dabā nekas nenotiek tāpat vien. Arī tam, ka augi satur indīgas vielas, ir sava nozīme. Tā augi aizsargājas no slimībām un dzīvnieku, arī cilvēku uzbrukumiem. Lai nesaindētos, ir svarīgi zināt, kuriem augiem labāk mest līkumu. Latvijā ir sastopams ap 100 indīgo savvaļas augu sugu.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Okeāni aizņem lielāko mūsu planētas daļu – ap 71% no visas Zemes virsmas. Tie ir tik apjomīgi un dziļi, ka okeānu lielākā daļa vēl nav izpētīta, un, iespējams, tajos mīt vēl neatklāti noslēpumi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Vai esi kādreiz paskatījies apkārt, pavērojis, cik daudz plastmasas izstrādājumu ir ap tevi? No plastmasas var izgatavot teju jebkādu priekšmetu, tāpēc daudzas ikdienišķas lietas veidotas no tās. Problēma ir tajā, ka, nonākusi dabā, tā tikpat kā nesadalās.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Ikdienā esam pieraduši redzēt varavīksni, kuras gali vērsti uz leju. Tomēr ir arī tā dēvētā apgrieztā varavīksne jeb uguns
varavīksne.
Ja vēlies uzzināt, vai rīt spīdēs saule vai līs lietus, vari televīzijā skatīties laika ziņas. Bet kā prognozētāji jeb meteorologi zina, kādi būs laikapstākļi? Tas tiek aprēķināts, vērojot laikapstākļus visā pasaulē.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Putnu spējas ir visai daudzveidīgas! Tie ne tikai lido, bet arī nirst, peld, būvē sarežģītas ligzdas. Tomēr cilvēki visvairāk ir apbrīnojuši putnu spēju lidot. Lai sasniegtu ligzdošanas un barošanās vietas, tie pārvar milzīgus attālumus. Migrējošo putnu spēja atrast ceļu pāri kontinentiem un atpakaļ joprojām ir noslēpums.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Zīdītāju klases pārstāvjus raksturo vairākas pazīmes: viņu ķermeni klāj apmatojums, viņi dzemdē dzīvus mazuļus, kurus zīda ar pienu, ko izdala mātes piena dziedzeri. No tā arī radies šīs dzīvnieku klases nosaukums. Visi zīdītāji elpo ar plaušām, un viņiem ir slēgta asinsrites sistēma. Spēja saglabāt augstu un pastāvīgu ķermeņa temperatūru ir ļāvusi zīdītājiem izplatīties pa visu zemeslodi – sākot no ledaini auksta klimata apgabaliem un beidzot ar svelmainiem tuksnešiem. Zīdītāji mīt gan augstu kalnos, gan tumšās okeānu dzīlēs.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Skatoties ar neapbruņotu aci, var ieraudzīt ne pārāk spožu zvaigznīti Mazā Lāča zvaigznāja astes galā. Tā ir Polārzvaigzne, kas atrodas ļoti tuvu debesu
ziemeļpolam un redzama visu gadu, ja vien ir skaidras debesis. Ja tu skaties uz Polārzvaigzni, tu esi pagriezies pret ziemeļiem, aiz muguras ir dienvidi, pa kreisi – rietumi, bet pa labi – austrumi.
Tu jau droši vien zini, kā veidojas mākoņi. Saules siltums liek ūdeņiem no jūru, okeānu un citu ūdenstilpju virsmas iztvaikot gaisā, veidojot ūdens
tvaikus. Tie ceļas augšup, atdziest un kondensējas jeb pārvēršas par sīkiem ūdens pilieniem, kas tad veido mākoņus. Bet patiešām neparasti, kāpēc ūdens turas gaisā?
Kādreiz kalnu mērīšanai izmantoja pavisam vienkāršas metodes – pat acumēru. Taču viss mainījās, kad 16. gadsimta beigās izgudroja pirmos ģeodēziskos mērinstrumentus. Zinātne attīstījās, un arī kalnu augstuma noteikšana kļuva arvien precīzāka. Iepazīsti mērīšanas metodes!
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.
UZZINI VAIRĀK >>>
Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.
LASĪT VAIRĀK >>>
Daudzas dzīvnieku sugas ir briesmās, jo ir apdraudēta gan to dabiskā dzīves vide, gan tās ir pakļautas izmedīšanai. Arī citi, cilvēka pieradināti dzīvnieki var ieņemt to vietu. Tāpēc dzīvnieku sugas mēdz izmirt – jo nespēj piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Savvaļas dzīvieku sugu iznīkšana ir pakāpeniski paātrinājusies kopš 1600. gada.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Mūsu planēta ir pārsteigumu pilna, turklāt līdz galam neizzināta. Iepazīsim dažus krāšņus iežus, kurus slēpj mūsu zemes dzīles!
Lasīt vairāk >>
Tulpju selekcionēšana ir īpaša māksla, ar to tiek iegūti visneparastākie un krāšņākie ziedi. Šī darba pratēji uzskata, ka nav nekā vienkāršāka par jaunu tulpju šķirņu radīšanu.
Lasi tālāk >>
Gaujas Nacionālo parku Latvijā zina vai ikviens. Arī tu, iespējams, esi paklaiņojis pa takām Siguldā, iegriezies Gūtmaņa alā, paviesojies Turaidas pilī, laivojis pa Gauju vai vērojis krāšņo rudeni Gleznotājkalnā. Tomēr te ir vēl daudz citu dabas un kultūrvēsturisko vērtību, par ko zināms mazāk.
Lasi tālāk >>
Laižam virtuālā ceļojumā pa pasaulē varenākajiem un krāšņākajiem pārgājienu maršrutiem! Te būs ko darīt gan iesācējiem, gan profesionāļiem! Apskati un pastāsti mums – kuru no tām gribētu izstaigāt tu?
Lasi tālāk >>
Re, lielāks izmērs: siksparnis
Izpēti tuvāk: lielais-dumpis
