Dažādās valstīs termometri atšķiras. Uzzini kāpēc!
Lasi >>
Origami jeb papīra locīšanas māksla radusies Ķīnā, kur 105. gadā izgudrots papīrs. To izmantoja dažnedažādiem nolūkiem. Piemēram, lai izgatavotu lukturīšus. Tomēr par tādiem brīnumiem, kādus locīja Japānā 7. gs., ķīnieši neaizdomājās.
Uzzini un iemācies >>
Par ledus skulptūru dzimteni var uzskatīt Ķīnu. Pirms 300 gadiem ķīniešu zvejnieki no Harbinas pilsētas apkaimes devās zvejā ar ledus lukturiem. Tos izgatavoja šādi — salā izlika spaini ar ūdeni, pēc tam izņēma ledu, izdauzīja tajā caurumu un ievietoja sveci. Pēc zvejas ledus lukturus izlika pie mājām vai izmantoja svētkos.
Uzzini vairāk >>
Sarkans, oranžs, zaļš – luksoforā mainās gaismiņas, kas palīdz organizēt satiksmi. Taču kā gan nonāca līdz šādam izgudrojumam?
Lasi tālāk >>
Stikla glāzes, trauki, logu rūtis un citi priekšmeti ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Izrādās, stiklu atklāja
pavisam nejauši!
Zīme, ko bieži redzam uz dažādu produktu iepakojumiem, ir pirmais burts no vārda “reģistrēts” un nozīmē, ka attiecīgais zīmols ir reģistrēta preču zīme. Uzņēmumi šādi reģistrē savus produktus, lai neļautu citiem izmantot tādu pašu nosaukumu, logo, dizainu vai noformējumu. Latvijā preču zīmes reģistrē Patentu valde.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
No malas raugoties, mēs klavieres redzam kā koka kasti ar dažiem pedāļiem, kā arī baltiem un melniem taustiņiem. Tomēr, paskatoties, “kas lācītim vēderā”, var redzēt, ka klavieru iekšpusē ir klaviatūra un īpaši izstrādāta mehānika, kas nodrošina skaņas rašanos. Šī mūzikas instrumenta skaņu veido speciālu mazu āmuriņu sitieni pa stīgām, kas atrodas instrumenta iekšpusē.
LASĪT VAIRĀK >>>
Lidmašīnas traucas vairāku kilometru augstumā, lai nogādātu cilvēkus uz iecerēto galamērķi. Mūsdienu aviokompānijas parūpējušās, lai lidojums būtu drošs un pasažieriem ne par ko nebūtu jāuztraucas. Taču kas notiktu, ja kāds pēkšņi mēģinātu atvērt lidojuma durvis?
LASĪT VAIRĀK >>>
Laikā, kad tu dzimi, veikalos jau bija nopērkamas dažādas vienreizlietojamās autiņbiksītes. Vēl pirms 100 gadiem kas tāds mūsu senčiem varēja tikai rādīties sapņos.
LASĪT VAIRĀK >>>
Lai gan mūsdienu fotokameras ļoti atšķiras no senajām ierīcēm, cilvēku vēlme iemūžināt savu dzīvi fotomirkļos nav zudusi.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Cilvēki rakstīt sāka apmēram pirms 5500 gadiem. Pirms tam aktualitātes tika nodotas mutiski. Mūsdienās rakstība izplatījusies visā pasaulē.
Lasīt vairāk >>>
Vēl pāris gadus atpakaļ dāmām nācās krietni uzmanīties ar tikko veiktu manikīru – pēc trauku mazgāšanas, sportošanas vai pēc aktīvas atpūtas nagu lakojums bija sabojāts. Šodien manikīrs var noturēties vismaz divas nedēļas vai pat ilgāk.
LASĪT VAIRĀK >>>
Burts pie burta, vārds pie vārda. Tie visi savā starpā veido savdabīgu vārdu tīklu uz zaļā spēles laukuma. Šīs spēles dalībniekiem ir pamatīgi jālauza galva, lai ar ierobežotu burtu skaitu izdomātu visatbilstošāko vārdu, kas ienesīs visvairāk punktu un ļaus uzvarēt. Aptuveni šādi vērotājs no malas varētu raksturot spēli “Scrabble”.
LASĪT VAIRĀK >>>
Mūsdienās motocikls ir viens no galvenajiem pārvietošanās veidiem daudzās pasaules valstīs. Attīstījušies arī dažādi sporta veidi, kuros dižais rūcējs ir sportistu uzticamākais pārinieks. Taču motociklam ir sena un interesanta vēsture – vai zināji, ka pirmais veidots no koka?
LASĪT VAIRĀK >>>
Vārds “nanotehnoloģijas” tev noteikti nav svešs. Nu jau to lieto ne tikai zinātnieki. Nanotehnoloģijas patiesi ir mūsdienu zinātnes brīnums, taču daudziem vēl joprojām šķiet kā fantastikas filmu veidotāju iztēles auglis.
lasĪt vairĀk >>>
Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…
Uzzini vairāk >>
Sākotnēji suņi pārtika no cilvēku ēdiena pārpalikumiem un tā, ko paši spēja atrast vai nomedīt. Ritot laikam, turīgi cilvēki aizvien vairāk domāja par to, ko ēd viņu mīluļi, un sāka gatavot tieši suņiem paredzētu ēdienu. Tas pārsvarā sastāvēja no gaļas, maizes un piena. Tomēr cilvēki, kuri nebija tik bagāti, turpināja suņus barot ar sava ēdiena pārpalikumiem.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Zviedru uzņēmējs Rūbens Rausings, kas mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gados, Ņujorkā pirmo reizi ieraudzīja pašapkalpošanās veikalus. Eiropā tādu tolaik nebija – produktus pasniedza pārdevējs aiz letes, tos iesaiņoja papīrā vai ielēja stikla pudelē. Rūbens uzreiz saprata, ka tāda būs veikalu nākotne un produktus drīz vien vajadzēs iepakot ērtos un veselībai drošos materiālos.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Stīvens Hokings bija slavens britu zinātnieks, kas, par spīti smagām veselības problēmām, aktīvi darbojās zinātnē, rakstīja grāmatas, lasīja lekcijas un sazinājās ar apkārtējo pasauli, izmantojot tehnoloģijas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Gājēju pārejas, ko dēvē par zebrām, uz ielām sāka krāsot 20. gadsimta vidū. Speciālas pārejas ceļa šķērsošanai gan ir krietni senākas. Turklāt zebras nav vienīgie dzīvnieki, kuru vārdā tās nosauktas.
UZZINĀT VAIRĀK >>>
Pandēmijas laiks mums visiem licis iemācīties ko jaunu. Darbus, ko līdz šim veicām klātienē, nu darām attālināti. Tomēr ir lietas, kuras attālināti darīt ir ļoti grūti. Piemēram, draudzēties!
Lasi tālāk >>
Svētdiena ir lieliska diena, lai panašķotos! Uzzini interesantus faktiņus par vienu no stilīgākajiem našķiem – virtuli!
Uz faktiem >>
Spidometrs autovadītājiem rāda, ar kādu ātrumu tie brauc. Taču kā gan radās ideja par to, ka ātrumam vienmēr jābūt zināmam?
Lasi tālāk >>
Dienā cilvēkiem ir laba redze, tomēr, iestājoties krēslai, tā ievērojami pasliktinās. Lai palīdzētu labāk redzēt tumšā laikā, izgudrotas nakts redzamības ierīces. Uzzini, kā tās strādā!
LASĪT VAIRĀK >>>