Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Category

Lasi

Acīguma pārbaude

Dodies uz uzdevumu un pārliecinies, cik acīgs esi!

Uz uzdevumu >>

Kāpēc cilvēkam kut?

Vai tevi kādreiz kāds ir meties kutināt? Tad dikti gribas smieties, kaut arī ne vienmēr šī sajūta ir patīkama. Uzzini, kāpēc cilvēkiem kut!

Lasi tālāk >>

Polārie apgabali

Ledus klāj apmēram 10% Zemes virsmas. Tas veido ledājus, kas izgrauž dziļas ielejas un transportē drupu materiālu simtiem kilometru attālumā. Un ir apgabali, kas ledus kārtas saglabā, neraugoties uz gadalaiku.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kā Latvijā radās televīzija?

Ilgu laiku katrā mājā goda vietā stāvēja radio. Tomēr tam drīz parādījās konkurents — televizors. Lai gan pirmās īsfilmas tapa jau 19. gs., televīzija radās tikai pēc desmitiem gadu…

Uzzini vairāk >>

Kā radies teiciens “vesels kā rutks”?

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Pūpolsvētdienas rītā skan dažās ģimenēs. Pēršana ar pūpoliem ir ļoti sena tradīcija, kam piedēvētas maģiskas īpašības — nopērtajam visu gadu gaidāma laba veselība, tāpēc arī teicieni vērsti uz slimību aizdzīšanu.

Lasi tālāk >>

Kāpēc Pizas tornis ir šķībs?

Šķībais zvanu tornis Itālijas pilsētā Pizā kļuvis par vienu no slavenākajām celtnēm pasaulē un iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Ne viens vien ir prātojis, vai bīstami slīpais tornis tā būvēts apzināti vai tā ir celtniecības kļūda.

Uzzini >>

Kuri dzīvnieki spēj paredzēt laikapstākļus?

Vai tiešām dzīvnieki zina, kāds laiks gaidāms, ja reizēm kļūdās pat laika ziņu diktors? Noskaidrosim, kuri dzīvnieki laikapstākļu maiņas sajūt ātrāk un vai tiešām viņiem vienmēr ir taisnība!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc dažviet uz elektrības vadiem ir uzkarinātas kurpes?

Varbūt esi redzējis filmu, kurā tās varoņi mirkļa iespaidā sasien kurpes un veikli uzmet gaisā, iekarinot telefona vados vai koku zaros. Taču arī Latvijā var manīt vados iekarinātas kurpes. Kāpēc gan tā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kur dabū elektrību elektriskie zuši?

Ja ne dzīvē, tad fotogrāfijās tu noteikti esi redzējis zuti. Lai gan pēc nosaukuma un izskata tie ir līdzīgi, Eiropas zutis un elektriskais zutis nav pat radinieki.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Zemeslodes plaušas – koki

Ir divas galvenās koku grupas – skuju koki un lapu koki. Koki ir vieni no lielākajiem un visilgāk dzīvojošajiem organismiem uz Zemes.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kāpēc, ja cilvēkam ir 36,6 °C temperatūra, +30 °C ir par karstu?

Vasara ir gada karstākais laiks, kad visvairāk svīstam un daži pat mēdz pārkarst, kaut gan gaisa temperatūra nav augstāka par mūsu pašu ķermeņa
temperatūru. Kāpēc tā notiek?

Uzzini >>

Vai zirgi prot gulēt stāvus?

Iedomājies – ir agrs darbdienas rīts, tev ir jāpošas uz skolu, bet tik ļoti
gribētos vēl mazliet ilgāk pagulēt. Ak, žēl, ka cilvēki nevar gulēt stāvus, tad varētu vēl pasnaust ceļā uz skolu vai starpbrīdī… Bet vai tu zināji, ka zirgiem ar to nebūtu ne mazāko problēmu, jo tie patiešām spēj gulēt stāvus.

Lasi tālāk >>

Kurš ir pasaulē vislielākais peldbaseins?

Pasaulē lielākie baseini atrodas zem klajas debess, un tajos var pat doties izbraucienos ar burulaivām.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurā gadsimtā radās samuraji?

Japāņu karotāja samuraja vārds vēsturē ir pazīstams jau aptuveni 1300 gadu jeb kopš 8. gadsimta un nozīmē – “tas, kurš kalpo”.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

7 aizraujoši fakti par… lielo pandu

Mīlīgs, liels un visai smieklīgs – tā parasti raksturo lielo pandu. Taču ne visi zina šos aizraujošos faktiņus par iemīļoto dzīvnieku. Lasi un uzzini!

Lasi tālāk >>

Kad sāka ražot suņu un kaķu barību?

Sākotnēji suņi pārtika no cilvēku ēdiena pārpalikumiem un tā, ko paši spēja atrast vai nomedīt. Ritot laikam, turīgi cilvēki aizvien vairāk domāja par to, ko ēd viņu mīluļi, un sāka gatavot tieši suņiem paredzētu ēdienu. Tas pārsvarā sastāvēja no gaļas, maizes un piena. Tomēr cilvēki, kuri nebija tik bagāti, turpināja suņus barot ar sava ēdiena pārpalikumiem.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā var saskaitīt zibeņus?

Ja gribi zināt, cik tālu zibens ir no tevis, saskaiti, cik sekunžu paiet no zibens līdz pērkonam. Tad šo skaitli reizini ar 344 – tas ir vidējais skaņas ātrums gaisā. Rezultātā iegūsi, cik metru zibens atrodas no tevis.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kā nosaka laika prognozi?

Laika prognozes varam dzirdēt gan televīzijā, gan radio, tāpat ir neskaitāmi interneta portāli, kuros prognozē, kas aiz loga tevi sagaida pēc dienas, nedēļas vai pat mēneša. Uzzināsim, kā iespējams noteikt, kad gaidāms lietus un kad – saulīte!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc mums mēdz durt sānā?

Vai arī tev kādreiz sportojot gadījies sajust asas sāpes paribē? Lai gan tas nav dzīvībai bīstami, tas signalizē par nepareizu elpošanu. Uzzini, kādēļ šāda sajūta rodas un kā no tās izvairīties!

Lasi tālāk >>

Kas bija kaķu nams Rīgā?

Līvu laukumā uz kādas ēkas stūra tornīšiem stāv kūkumu uzmetuši kaķi, saslējuši astes — kā dusmās sastinguši. Pateicoties šiem minčiem, māja tikusi arī pie sava nosaukuma — tas ir slavenais Kaķu nams. Izrādās, šai celtnei ir skandaloza un neparasta vēsture.

Continue reading “Kas bija kaķu nams Rīgā?”

Kāpēc dzeguzes dēj citu putnu ligzdās?

Parasti putni veido savas ligzdas drošā vietā, kurā pēc tam dēj olas, lai mazuļi varētu izšķilties, briesmu neapdraudēti. Taču ar dzeguzēm ir citādi – tās olas iedēj citu putnu ligzdās, nevis pašu veidotās. Uzzini, kāpēc!

Lasi tālāk >>

Okeāna iemītnieki

Atkarībā no ūdens dziļuma zinātnieki okeānu iedala vairākās labi izteiktās zonās. Katrā zonā uzturas atšķirīgas būtnes, kuras ir pielāgojušās dzīvei šajā dziļumā.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā radās opera?

Visticamāk, senatnē cilvēki dziedāja, īpaši nepiedomājot. Nav iespējams noteikt, kurā brīdī dziedāšana kļuva mērķtiecīga, bet ir zināms, ka Mezopotāmijas kultūrā 3500–500 gadu pirms Kristus vokālā mūzika bija jau tik tālu attīstījusies, ka tika uzskatīta par mākslu. Rakstos tiek minēti gan profesionāli mūziķi, gan liturģiskā dziedāšana.

Continue reading “Kā radās opera?”

Kas ir katakombas?

Vai pastaiga pa drēgnām, tumšām pazemes ejām tev šķiet baisa? Tad labāk katakombas neapmeklēt. Bet kas gan tās ir?

Continue reading “Kas ir katakombas?”

Kāpēc doktora desu tā sauc?

Ja tā padomā, tad tiešām — doktora desas nosaukums ir mazliet dīvains. Kāds gan sakars doktoriem ar desām?

Continue reading “Kāpēc doktora desu tā sauc?”

Kā cilvēks aizmieg?

Miegs ir ārkārtīgi svarīgs, jo tā laikā ne tikai atpūšas ķermenis, bet arī smadzenes. Guļot visi cilvēki uzkrāj spēku, savukārt tu miega laikā audz. Tāpēc ir jāguļ vismaz 8 stundas. Augšanas hormons visaktīvāk izdalās tieši pirmajās stundās pēc aizmigšanas.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kas ir plombīrs?

Plombīrs ir treknākais jeb kalorijām visbagātākais no visiem saldējumiem, jo tas ir vienīgais, kura ražošanā tiek izmantots saldais krējums, kas satur 35% tauku. Tieši tāpēc nereti plombīru mēdz saukt arī par krējuma saldējumu. Ja tev garšo putukrējums, ko gatavo no saldā krējuma, tad arī plombīru noteikti esi iecienījis.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

20 forši fakti par kukaiņiem

Kuri ir pirmie kukaiņi kosmosā? Kuri no mazajām radībām spēj aizlēkt septiņreiz tālāk par sava ķermeņa garumu? Mazo kukaiņu pasaule ir tik aizraujoša! Ielūkojies tajā! + VIDEO

Lasi tālāk >>

Kuriem dzīvniekiem ir vislielākās smadzenes?

Smadzenes ir viens no svarīgākajiem orgāniem gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Varētu domāt, ka vislielākajam dzīvniekam ir arī vislielākās smadzenes, tomēr tā nav taisnība.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kurš izgudroja tetrapaku?

Zviedru uzņēmējs Rūbens Rausings, kas mācījās Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gados, Ņujorkā pirmo reizi ieraudzīja pašapkalpošanās veikalus. Eiropā tādu tolaik nebija – produktus pasniedza pārdevējs aiz letes, tos iesaiņoja papīrā vai ielēja stikla pudelē. Rūbens uzreiz saprata, ka tāda būs veikalu nākotne un produktus drīz vien vajadzēs iepakot ērtos un veselībai drošos materiālos.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc cilvēki nedzīvo ilgāk par 100-120 gadiem?

Nav daudz tādu cilvēku, kuri sasniedz 100–120 gadu vecumu. Pagājušā gadsimta sākumā lielākā daļa nenodzīvoja pat pusi no šī gadu skaita. Vēl aizvien daudzās Āfrikas valstīs cilvēki dzīvo ārkārtīgi īsu mūžu. Visvairāk ilgdzīvotāju mūsdienās sastopami Japānā, Amerikā un Skandināvijas valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, attīstīta un pieejama medicīna, tur cilvēki arī visvairāk domā par veselīgu dzīvesveidu.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Civilizācijas sākums

Aptuveni pirms 11 000 gadu cilvēki pārtrauca klejot, sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā un nodarboties ar zemkopību. Drīz vien radās rakstība, tāpēc vēstures faktus rakstveidā varēja noglabāt nākamajām paaudzēm. Šīs liecības stāsta par cilvēces vēsturi no pašiem lauksaimniecības pirmsākumiem līdz moderno tehnoloģiju laikmetam mūsdienās.

Uzzināt vairāk >>>

Vai zirneklim ir ausis un deguns?

Patiešām, zirnekļiem nav ausu, toties uz to kājām un ķermeņa atrodas smalki matiņi – trihobotriji, kas uztver vibrācijas.

Lasīt vairāk >>

Kāpēc melnā krāsa saulē uzkarst ātrāk?

Ja saules staros noliks baltu un melnu t-kreklu, melnais sasils ātrāk. Kāpēc tā?

Lasi tālāk >>

Kas izdomāja “Mannequin Challenge”?

Vai zini, kas ir manekena izaicinājums, kas reiz pāršalca sociālos tīklus? Lasi un uzzini!

Lasi tālāk >>

Kā kaktuss iztur sausumu un karstumu?

Kaktusi Latvijā aug tikai podiņos, taču noteikti esi tos vērojis filmās vai multenēs. Visbiežāk tos var ieraudzīt sausajā un karstajā tuksnesī. Uzzini, kā adatainais augs tiek galā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem!

Lasi tālāk >>

Kuri ir Latvijas indīgie augi?

Kad kļūst siltāks, parkos, mežos un pļavās tūkstošiem augu priecē mūs ar skaistiem ziediem un dzīvīgi zaļo krāsu. Tomēr reizēm neiedomājamies, ka daži no tiem ir indīgi. Dabā nekas nenotiek tāpat vien. Arī tam, ka augi satur indīgas vielas, ir sava nozīme. Tā augi aizsargājas no slimībām un dzīvnieku, arī cilvēku uzbrukumiem. Lai nesaindētos, ir svarīgi zināt, kuriem augiem labāk mest līkumu. Latvijā ir sastopams ap 100 indīgo savvaļas augu sugu.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā pārvadā žirafes?

Žirafes ir augumā iespaidīgākie sauszemes dzīvnieki – pieaugušām augums ir vidēji 4 līdz 5,5 metri. Noskaidrosim, kā šos plankumainos milzeņus pārvadā!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kas patiesībā bija Mona Liza?

“Mona Liza” jeb “Džokonda” ir slavenākā glezna pasaulē. Mākslinieks Leonardo da Vinči to gleznoja
laikā no 1503. līdz 1517. gadam.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā radusies Latvijas Nacionālā opera?

Rīga ir skaista pilsēta, kuru rotā arhitektūras pērles. Viena no tām ir Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka. Tomēr operas žanra vēsture Latvijā ir daudz senāka – pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā. Tad daļa no Latvijas teritorijas (tagadējā Kurzeme un Zemgale) atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, kur norisinājās pirmās muzikālās izrādes un radās ceļojošās operas trupas.

UZZINI VAIRĀK >>>

Vai gliemežiem ir kauli?

Vai esi dzirdējis pantiņu: “Gliemezīti, gliemezīti, gribam tevi apskatīt. Radziņus nu rādīt sāc un no mājas laukā nāc”? Šādu dzejolīti bērni mēdz skaitīt, kad plaukstā paņem gliemezi, kurš nupat paslēpies savā čaulā. Gliemeža spēja paslēpties čaulā nebūtu iespējama, ja tam būtu kauli.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Atrodi atšķirības!

Vai tu spēj ieraudzīt visas piecas?

Meklēt atšķirības >>

Ar ko atšķiras jenots un jenotsuns?

Jenots un jenotsuns, lai gan pēc nosaukuma diezgan līdzīgi, patiesībā uzvedas pavisam atšķirīgi. Turklāt – tikai viens no tiem sastopams pie mums Latvijā.

Lasi tālāk >>

Vai dzīvniekiem kut?

Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir atsevišķas ķermeņa daļas, kuras ir jutīgākas pret pieskārieniem. Pat haizivīm ir kāda īpaši jutīga vietiņa zem deguna. Tas nozīmē, ka, pieskaroties un kairinot ādu, dzīvnieki reaģēs. Taču vai to var saukt par kutēšanu? Grūti pateikt. Tikpat labi viegli, lēni pieskārieni, kas mazliet kut, kādam dzīvniekam varētu atgādināt rāpojošus kukaiņus.

Uzzini vairāk >>

Kāpēc kaķi ņaud?

Mēs, cilvēki, izmantojam vārdus un teikumus, lai pateiktu to, ko vēlamies. Taču kaķi mums saprotamā valodā runāt neprot. Tāpēc, lai pievērstu saimnieka uzmanību, četrkājainie mīluļi ņaud.

Lasi tālāk >>

Kā radari spēj noteikt mašīnas ātrumu?

Lai gādātu par satiksmes dalībnieku drošību, Valsts policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija lieto ātruma noteikšanas radarus.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc no ziedu smaržas reibst galva?

Iedomājies, ka ieej telpā, kurā vāzēs saliktas hiacintes. Šīm puķēm piemīt spēcīgs aromāts. Sākotnēji hiacinšu smarža šķiet patīkama, tomēr, atrodoties telpā ilgi, sākt reibt galva. Turklāt šādi notiek ne tikai ar hiacinšu vai kādu citu ziedu aromātu, bet arī, piemēram, ar dažām smaržām. Tomēr ir cilvēki, kuriem ilgstoša atrašanās telpā ar hiacintēm neizraisīs nepatīkamu reakciju. Kāpēc tā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā Stīvens Hokings spēja runāt?

Stīvens Hokings bija slavens britu zinātnieks, kas, par spīti smagām veselības problēmām, aktīvi darbojās zinātnē, rakstīja grāmatas, lasīja lekcijas un sazinājās ar apkārtējo pasauli, izmantojot tehnoloģijas.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc Ņujorku sauc par lielo ābolu?

Amerikas lielpilsēta Ņujorka, šķiet, vairāk zināma ar debesskrāpjiem, nevis āboliem, tāpēc tā ir liela intriga – kāpēc pilsēta ieguvusi tādu iesauku?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Powered by WordPress.com.

Up ↑