Search

Ilustrētā Junioriem

Izzini aizraujošo pasauli sev apkārt!

Category

Daba

Polārie apgabali

Ledus klāj apmēram 10% Zemes virsmas. Tas veido ledājus, kas izgrauž dziļas ielejas un transportē drupu materiālu simtiem kilometru attālumā. Un ir apgabali, kas ledus kārtas saglabā, neraugoties uz gadalaiku.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kā radies teiciens “vesels kā rutks”?

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!” Pūpolsvētdienas rītā skan dažās ģimenēs. Pēršana ar pūpoliem ir ļoti sena tradīcija, kam piedēvētas maģiskas īpašības — nopērtajam visu gadu gaidāma laba veselība, tāpēc arī teicieni vērsti uz slimību aizdzīšanu.

Lasi tālāk >>

Kuri dzīvnieki spēj paredzēt laikapstākļus?

Vai tiešām dzīvnieki zina, kāds laiks gaidāms, ja reizēm kļūdās pat laika ziņu diktors? Noskaidrosim, kuri dzīvnieki laikapstākļu maiņas sajūt ātrāk un vai tiešām viņiem vienmēr ir taisnība!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Zemeslodes plaušas – koki

Ir divas galvenās koku grupas – skuju koki un lapu koki. Koki ir vieni no lielākajiem un visilgāk dzīvojošajiem organismiem uz Zemes.

LASĪT VAIRĀK >>>

Vai zirgi prot gulēt stāvus?

Iedomājies – ir agrs darbdienas rīts, tev ir jāpošas uz skolu, bet tik ļoti
gribētos vēl mazliet ilgāk pagulēt. Ak, žēl, ka cilvēki nevar gulēt stāvus, tad varētu vēl pasnaust ceļā uz skolu vai starpbrīdī… Bet vai tu zināji, ka zirgiem ar to nebūtu ne mazāko problēmu, jo tie patiešām spēj gulēt stāvus.

Lasi tālāk >>

7 aizraujoši fakti par… lielo pandu

Mīlīgs, liels un visai smieklīgs – tā parasti raksturo lielo pandu. Taču ne visi zina šos aizraujošos faktiņus par iemīļoto dzīvnieku. Lasi un uzzini!

Lasi tālāk >>

Kā var saskaitīt zibeņus?

Ja gribi zināt, cik tālu zibens ir no tevis, saskaiti, cik sekunžu paiet no zibens līdz pērkonam. Tad šo skaitli reizini ar 344 – tas ir vidējais skaņas ātrums gaisā. Rezultātā iegūsi, cik metru zibens atrodas no tevis.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kā nosaka laika prognozi?

Laika prognozes varam dzirdēt gan televīzijā, gan radio, tāpat ir neskaitāmi interneta portāli, kuros prognozē, kas aiz loga tevi sagaida pēc dienas, nedēļas vai pat mēneša. Uzzināsim, kā iespējams noteikt, kad gaidāms lietus un kad – saulīte!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc dzeguzes dēj citu putnu ligzdās?

Parasti putni veido savas ligzdas drošā vietā, kurā pēc tam dēj olas, lai mazuļi varētu izšķilties, briesmu neapdraudēti. Taču ar dzeguzēm ir citādi – tās olas iedēj citu putnu ligzdās, nevis pašu veidotās. Uzzini, kāpēc!

Lasi tālāk >>

Okeāna iemītnieki

Atkarībā no ūdens dziļuma zinātnieki okeānu iedala vairākās labi izteiktās zonās. Katrā zonā uzturas atšķirīgas būtnes, kuras ir pielāgojušās dzīvei šajā dziļumā.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

20 forši fakti par kukaiņiem

Kuri ir pirmie kukaiņi kosmosā? Kuri no mazajām radībām spēj aizlēkt septiņreiz tālāk par sava ķermeņa garumu? Mazo kukaiņu pasaule ir tik aizraujoša! Ielūkojies tajā! + VIDEO

Lasi tālāk >>

Kuriem dzīvniekiem ir vislielākās smadzenes?

Smadzenes ir viens no svarīgākajiem orgāniem gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Varētu domāt, ka vislielākajam dzīvniekam ir arī vislielākās smadzenes, tomēr tā nav taisnība.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā kaktuss iztur sausumu un karstumu?

Kaktusi Latvijā aug tikai podiņos, taču noteikti esi tos vērojis filmās vai multenēs. Visbiežāk tos var ieraudzīt sausajā un karstajā tuksnesī. Uzzini, kā adatainais augs tiek galā ar ekstrēmajiem laikapstākļiem!

Lasi tālāk >>

Kuri ir Latvijas indīgie augi?

Kad kļūst siltāks, parkos, mežos un pļavās tūkstošiem augu priecē mūs ar skaistiem ziediem un dzīvīgi zaļo krāsu. Tomēr reizēm neiedomājamies, ka daži no tiem ir indīgi. Dabā nekas nenotiek tāpat vien. Arī tam, ka augi satur indīgas vielas, ir sava nozīme. Tā augi aizsargājas no slimībām un dzīvnieku, arī cilvēku uzbrukumiem. Lai nesaindētos, ir svarīgi zināt, kuriem augiem labāk mest līkumu. Latvijā ir sastopams ap 100 indīgo savvaļas augu sugu.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Vai gliemežiem ir kauli?

Vai esi dzirdējis pantiņu: “Gliemezīti, gliemezīti, gribam tevi apskatīt. Radziņus nu rādīt sāc un no mājas laukā nāc”? Šādu dzejolīti bērni mēdz skaitīt, kad plaukstā paņem gliemezi, kurš nupat paslēpies savā čaulā. Gliemeža spēja paslēpties čaulā nebūtu iespējama, ja tam būtu kauli.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Ar ko atšķiras jenots un jenotsuns?

Jenots un jenotsuns, lai gan pēc nosaukuma diezgan līdzīgi, patiesībā uzvedas pavisam atšķirīgi. Turklāt – tikai viens no tiem sastopams pie mums Latvijā.

Lasi tālāk >>

Kāpēc no ziedu smaržas reibst galva?

Iedomājies, ka ieej telpā, kurā vāzēs saliktas hiacintes. Šīm puķēm piemīt spēcīgs aromāts. Sākotnēji hiacinšu smarža šķiet patīkama, tomēr, atrodoties telpā ilgi, sākt reibt galva. Turklāt šādi notiek ne tikai ar hiacinšu vai kādu citu ziedu aromātu, bet arī, piemēram, ar dažām smaržām. Tomēr ir cilvēki, kuriem ilgstoša atrašanās telpā ar hiacintēm neizraisīs nepatīkamu reakciju. Kāpēc tā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Cik dziļi ir okeāni?

Okeāni aizņem lielāko mūsu planētas daļu – ap 71% no visas Zemes virsmas. Tie ir tik apjomīgi un dziļi, ka okeānu lielākā daļa vēl nav izpētīta, un, iespējams, tajos mīt vēl neatklāti noslēpumi.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

VIDEO: ziloņu mazuļi

Skaties video un uzlabo savu dienu!

Uz video >>

Skaisti vilcienu maršruti!

Interesantas un neparastas pasaules vietas iespējams iepazīt dažādi. Kāpēc gan to nedarīt, ceļojot pa dzelzceļa sliedēm? Aplūko aizraujošākos vilcienu maršrutus!

Aplūko maršrutus >>

Mēslu vabole zem lupas!

Kukaiņi ir ļoti interesantas un pētīšanas vērtas dzīvās būtnes. Piemēram, vai zināji, ka mēslu vabole spēj ripināt mēslu bumbu, kas 50 reizes pārsniedz pašas svaru?

Iepazīsti vaboli >>

Kas ir Bermudu trijstūris?

Bermudu trijstūris ir viena no leģendām visvairāk apvītajām vietām pasaulē. Tas atrodas Atlantijas okeānā, un tā robežas nosaka trīs punkti – Maiami Floridā, Bermuda un Sanhuana Puertoriko. Bet vai tiešām tas ir tik bīstams, kā runā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā rodas un aug akmeņi?

Ja gadu simtus un tūkstošus varētu patīt kā filmu paātrinājumā, tad mēs redzētu, kā veidojas akmeņi. To dzīve ir tik gara, ka dažreiz jāmēra ne tikai tūkstošos, bet pat miljonos un simtos miljonu gadu.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kas plastmasai “vēderā”?

Vai esi kādreiz paskatījies apkārt, pavērojis, cik daudz plastmasas izstrādājumu ir ap tevi? No plastmasas var izgatavot teju jebkādu priekšmetu, tāpēc daudzas ikdienišķas lietas veidotas no tās. Problēma ir tajā, ka, nonākusi dabā, tā tikpat kā nesadalās.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kas bija pirmais – vista vai ola?

Daudzi uzskata, ka uz šo jautājumu nav atbildes, bet paleontologi — zinātnieki, kas pēta seno laiku dzīvniekus un augus, — uzskata, ka pareizā atbilde pastāv. Pirmā bija ola.

Uzzini kāpēc >>

Pasaules pārsteidzošākie tilti

Salu, Dienvidu, Vanšu… Arī Rīga var lepoties ar vairākiem iespaidīgiem tiltiem. Iepazīsti septiņus citu valstu tiltus, kas izpelnījušies pasaules slavu!

Lasi tālāk >>

Kāpēc varavīksnei var būt gali uz augšu?

Ikdienā esam pieraduši redzēt varavīksni, kuras gali vērsti uz leju. Tomēr ir arī tā dēvētā apgrieztā varavīksne jeb uguns
varavīksne.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc kastaņiem ir adatainas čaulas?

Pirmais rudens krāšņums ir pagājis, tomēr palūkojies kārtīgi sev apkārt – varbūt zālē vēl ir paslēpušies mazi, adataini kastaņu ezīši, kas tā vien gaida, lai kāds ar tiem parotaļātos.

Lasi tālāk >>

Kas ir Makemake?

Pavisam īsi – tas ir cilvēces radītājs un auglības dievība rapanujiešu mitoloģijā. Tomēr izrādās, ka Makemake mūsdienās dzīvo ne tikai mītos un leģendās, bet arī Saules sistēmas nomalē, vairākus miljardus kilometru no Zemes.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc Lieldienas svin katru gadu citā dienā?

Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu jeb senebreju Pasā svētkiem. Jūdu tauta katra jaunā
gada pirmā mēneša 14. dienas pievakarē sapulcējas, lai atzīmētu savu atbrīvošanos no ēģiptiešu verdzības ap 1020. gadu p.m.ē.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Laikapstākļu prognozēšana

Ja vēlies uzzināt, vai rīt spīdēs saule vai līs lietus, vari televīzijā skatīties laika ziņas. Bet kā prognozētāji jeb meteorologi zina, kādi būs laikapstākļi? Tas tiek aprēķināts, vērojot laikapstākļus visā pasaulē.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc Indijā govis ir svētas?

Indijā ir pavisam ierasts, ka ielās, parkos un pagalmos brīvi pastaigājas govis. Tur šie lopiņi dara visu, ko vēlas. Ja govs nogūlusies ielas vidū, šoferim tā mierīgi un saudzīgi jāapbrauc. Bet, ja ieliņa ir tik šaura, ka govi apbraukt nevar, tad jāgriežas vien apkārt un jābrauc pa citu ceļu. Govis Indijā nedrīkst ne rāt, ne bikstīt, nemaz nerunājot par nokaušanu.

Uzzini vairāk >>

Kāpēc cilvēkiem rodas zili loki zem acīm?

Nogurums un nepietiekami ilgs miegs ir biežākie un vienkāršāk novēršamie iemesli, kāpēc zem acīm parādās zili loki.

Uzzini vairāk >>

Kas ir lietuvēns?

Latviešu folklorā ir sastopams diezgan baiss tēls. Tas naktī ierodas mājā un sāk žņaugt guļošu cilvēku vai jāt uz kāda mājdzīvnieka. No tādām izdarībām cilvēks vai dzīvnieks nogurst, zaudē spēku un pārklājas ar sviedriem.

UZZINI VAIRĀK >>>

Tik dažādie putni

Putnu spējas ir visai daudzveidīgas! Tie ne tikai lido, bet arī nirst, peld, būvē sarežģītas ligzdas. Tomēr cilvēki visvairāk ir apbrīnojuši putnu spēju lidot. Lai sasniegtu ligzdošanas un barošanās vietas, tie pārvar milzīgus attālumus. Migrējošo putnu spēja atrast ceļu pāri kontinentiem un atpakaļ joprojām ir noslēpums.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc nātres dzeļ?

Vai arī tev vasarā gadījies ieskriet pļavā basām kājām un – auč! – sajust sāpīgus dzēlienus? Iespējams, tev gadījies uzskriet nātrēm…

Lasi tālāk >>

7 fakti par…zibeni!

Tuvojas pavasaris, un tas nozīmē, ka arī vērienīgi pērkona negaisi ar pamatīgiem zibens uzplaiksnījumiem nav aiz kalniem. Uzzini 7 interesantus faktus par šo dabas parādību!

Lasi tālāk >>

Kā čūska var izdēt olu?

Pūkainie cālēni nav vienīgie, kas izšķiļas no olām. Tieši tāpat pasaulē nāk arī… čūskas! Taču kā lokanajam rāpulim tas ir pa spēkam? Noskaidrosim!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kāpēc sikspārņi guļ ar kājām uz augšu?

Multfilmās bieži redzam, ka sikspārņi guļ augšpēdus, pieķeroties koka zaram ar kājām. Lai gan nakts lidoņi šādu pozu patiesi iemīļojuši, izrādās, tie var gulēt arī citādi.

uzzināt vairāk >>>

Pasaules ātrākie mednieki

Dzīvnieku pasaulē mīt talantīgi mednieki, kas sevis izvēlētu upuri spēj noķert neticami zibenīgi. Taču ne vienmēr noteicošais ir pārvietošanās ātrums. Lasi un noskaidro, kādus viltīgus paņēmienus dzīvnieki liek lietā, lai tiktu pie kārotā loma.

Lasi tālāk >>

Kāpēc ziemā elektrizējas mati?

Novelc džemperi un mati gaisā! Kāpēc tā notiek?

Uzzini >>

Kas ir zīdītāji?

Zīdītāju klases pārstāvjus raksturo vairākas pazīmes: viņu ķermeni klāj apmatojums, viņi dzemdē dzīvus mazuļus, kurus zīda ar pienu, ko izdala mātes piena dziedzeri. No tā arī radies šīs dzīvnieku klases nosaukums. Visi zīdītāji elpo ar plaušām, un viņiem ir slēgta asinsrites sistēma. Spēja saglabāt augstu un pastāvīgu ķermeņa temperatūru ir ļāvusi zīdītājiem izplatīties pa visu zemeslodi – sākot no ledaini auksta klimata apgabaliem un beidzot ar svelmainiem tuksnešiem. Zīdītāji mīt gan augstu kalnos, gan tumšās okeānu dzīlēs.

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kaliko spoku pilsēta

Vai esi ko dzirdējis par aizraujošo spoku pilsētu, kas atrodas Kalifornijā, ASV? Izpēti to sīkāk – skaties video!

Skaties video >>

Kā mākoņi notur ūdeni?

Tu jau droši vien zini, kā veidojas mākoņi. Saules siltums liek ūdeņiem no jūru, okeānu un citu ūdenstilpju virsmas iztvaikot gaisā, veidojot ūdens
tvaikus. Tie ceļas augšup, atdziest un kondensējas jeb pārvēršas par sīkiem ūdens pilieniem, kas tad veido mākoņus. Bet patiešām neparasti, kāpēc ūdens turas gaisā?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā mēra kalna augstumu?

Kādreiz kalnu mērīšanai izmantoja pavisam vienkāršas metodes – pat acumēru. Taču viss mainījās, kad 16. gadsimta beigās izgudroja pirmos ģeodēziskos mērinstrumentus. Zinātne attīstījās, un arī kalnu augstuma noteikšana kļuva arvien precīzāka. Iepazīsti mērīšanas metodes!

UZZINĀT VAIRĀK >>>

7 fakti, ko tu nezināji par Zemi

Vai zināji, ka Zeme nav apaļa? Uzzini šo un vēl sešus aizraujošus faktus par mūsu planētu!

Lasi tālāk >>

Kurš un kad uzcēla pirmo sniegavīru?

Ziema nebūtu iedomājama bez sniega kaujām, eņģeļiem un, protams, liela un stalta sniegavīra. Bet kam gan radās ideja par būtni, kas celta no lielām sniega bumbām, ar spaiņa cepuri un burkānu deguna vietā? Vai zini, ka šis jautrais vīriņš ir jau vairākus gadsimtus vecs?

UZZINĀT VAIRĀK >>>

Kā ziemo gliemeži?

Tikko kā sākas vēsākas naktis un dienas, gliemeži meklē drošu vietu, lai nenosaltu un pavasarī varētu, kārtīgi izgulējušies, izlīst no ziemas migas.

UZZINI VAIRĀK >>>

Cik reižu sekundē spārnus vicina bite, ods un muša?

Lielākajai daļai kukaiņu pieaugušo attīstības stadijā ir spārni. Turklāt kukaiņiem ir atšķirīgs spārnu skaits un savs kustināšanas veids.

LASĪT VAIRĀK >>>

Kāpēc ziemā dienas ir īsākas nekā vasarā?

Vasara ir viens no gaidītākajiem gadalaikiem ne tikai tāpēc, ka tā nāk komplektā ar siltu laiku, bet arī tāpēc, ka vasarā saules gaisma mūs lutina daudz biežāk nekā ziemā. Dienas garuma un gadalaiku maiņu ietekmē Zemes riņķošana ap Sauli, bet, kā tas notiek, uzzini, lasot tālāk.

UZZINI VAIRĀK >>>

Powered by WordPress.com.

Up ↑